Iskra (slovēņu: "dzirkstele") bija Dienvidslāvijas Slovēnijas Sociālistiskās Republikas liels uzņēmums, kas darbojās galvenokārt elektrotehnikas nozarēs. Tas bija organizēts kā strādnieku pašpārvalde. Uzņēmuma galvenais birojs bija Ļubļanā, bet lielākā rūpnīca atradās Kraņā. Citas rūpnīcas bija Idrijā, Vrhnikā, Sežanā, Nova Goricā, Semičā un Horjulā.

Iskra
Bijušais tips strādnieku pašpārvalde
Darbības joma daudznozaru
Dibināts 1946. gads
Beidza pastāvēt 1990. gadi
Galvenais birojs Ļubļana, Karogs: Slovēnijas Sociālistiskā Republika Slovēnijas SR
Iskra stends izstādē 1961. gadā
Rūpnīca Kraņā 1961. gadā

Iskra ražoja dažādas elektriskās ierīces un sistēmas, tostarp elektrodzinējus, starterus un maiņstrāvas ģeneratorus, elektroenerģijas skaitītājus, elektroniskās detaļas, piemēram, kondensatorus un elektronu lampas, elektroinstrumentus, telefonu centrāles, telefonus un datorus un televizorus. 1960. gados Iskra ražoja arī radioaparātus.

Pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas no Dienvidslāvijas 1990. gados daļa privatizācijas ceļā izveidoto Iskra pēcteces uzņēmumu ir bankrotējuši, bet daļa turpina darboties.

Vēsture labot šo sadaļu

Iskra pirmsākumi rodami tekstilrūpniecības uzņēmumā Jugočeška Kraņā.[1] Otrā pasaules kara laikā vācieši tur ierīkoja uzņēmuma Luftfahrgerätewärke filiāli, kur tika ražotas metāla detaļas lidmašīnām. Pēc atbrīvošanas kādu brīdi darbnīcas izmantoja partizāni tehnikas remontam, bet 1945. gadā rūpnīcu ar nosaukumu Strojne tovarne Kranj pārņēma Rūpniecības un kalnrūpniecības ministrija Ļubļanā. 1946. gada 8. martā to reģistrēja ar jaunu nosaukumu Iskra, tovarna za elektrotehniko in finomehaniko, Kranj (elektrotehnikas un smalkās mehānikas rūpnīca), un logotipu piecstaru zvaigznes formā.[2] Sākotnēji tajā strādāja 850 darbinieku.

1987. gadā uzņēmumā strādāja vairāk nekā 35 000 darbinieku. Iskra bija kļuvis par vienu no lielākajiem Dienvidslāvijas rūpniecības uzņēmumiem un vienu no spēcīgākajiem eksporta uzņēmumiem valstī. Aptuveni 30 % produkcijas tika eksportēta uz 78 valstīm. Vācijā uzņēmums bija pazīstams galvenokārt ar elektrības skaitītājiem, Austrijā — arī ar telefoniem.

1989. gadā Iskra bija šādas struktūrvienības:[3]

  • Iskra Banka
  • Iskra Commerce
  • Iskra Servis
  • Iskra Telematika
  • Iskra Delta
  • Iskra Kibernetika
  • Iskra električna orodja
  • Iskra Elektrozveze
  • Iskra Merilna elektronika
  • Iskra Elektrooptika
  • Iskra Avtomatika
  • Iskra Orodja
  • Iskra Elementi
  • Iskra Mikroelektronika
  • Iskra Antene
  • Iskra Elekroakustika
  • Iskra Elektromotorji
  • Iskra Videomatika
  • Iskra Rotomatika
  • Iskra Avtoelektrika
  • Iskra Kondenzatorji
  • Iskra Baterije Zmaj
  • Iskra Institut za kakovost
  • Iskra ZORIN
  • Iskra Invest servis
  • Iskra High School

Pēc Dienvidslavijas sabrukuma 1990. gados Iskra tika sadalīts mazākos uzņēmumos un privatizēts. Mūsdienās darbojas Iskra pēcteči (nepilnīgs uzskaitījums):

  • ISKRA, elektro in sistemske rešitve, d.o.o. (saīsinājumā ISKRA, d.o.o), izstrādā un ražo elektroiekārtas, komponentes enerģētikai, telesakariem, kabeļus, antenas, programmatūru, kā arī nodarbojas ar kuģubūvi;
  • Kontron, d. o. o. (līdz 2023. gadam Iskratel), risinājumi telesakaru, transporta sistēmu un enerģētikas jomā;
  • MAHLE Electric Drives Slovenija d.o.o. (agrākie nosaukumi Iskra Avtoelektrika, Letrika), Vācijas Mahle meitas uzņēmums, darbojas automašīnu rezerves daļu jomā;
  • Iskraemeco Group (Ēģiptes Elsewedy Electric meitas uzņēmums), izstrādā viedos risinājumus un pakalpojumus enerģētikas un ūdensapgādes nozarei;
  • Fotona d.o.o., lāzera sistēmas medicīnā;
  • ISKRA ESV d.d., risinājumi enerģētikas jomā;
    • Iskra Automation and Measurement Systems d.o.o. (ISKRA ESV meitas uzņēmums) mērinstrumentu, montāžas līniju un automatizētu mērinstrumentu ražotājs;
  • ISKRA AMESI, d.o.o., mērīšanas sistēmas un ierīces

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Iskra zapustila Gorenjsko Borut Perko, Slovenske Novice, 2012-07-28
  2. 70 LET ISKRINIH ŠTEVCEV V KRANJU godovinski arhiv Ljubljana, januar 2016
  3. Iskra: Vodič po Iskri, Ljubljana, Slovenia: Iskra Commerce, dejavnost marketinških raziskav in komuniciranja, 1989

Ārējās saites labot šo sadaļu