Maiņstrāvas ģenerators

Maiņstrāvas ģenerators ir elektriskais ģenerators, kas pārvērš mehānisko enerģiju elektriskajā enerģijā, maiņstrāvas formā. Pārsvarā maiņstrāvas ģeneratori sastāv no rotējoša magnētiskā lauka un stacionāras armatūras. Pasaulē lielāko daļu elektrības saražo 50 Hz - 60 Hz trīsfāžu maiņstrāvas ģeneratori.^{[nepieciešama atsauce]} Lielu ieguldījumu maiņstrāvas ģeneratoru attīstībā devis zinātnieks Nikola Tesla.

Ģenerators

Maiņstrāvas ģeneratora darbības princips

Ģeneratorā ar pievadītas mehāniskas jaudas palīdzību vienmērīgi tiek griezts vada rāmītis magnētiskajā laukā, ko rada nekustīgi elektromagnēti vai pastāvīgie magnēti. Rotācijas dēļ caur rāmīša laukumu laikā mainās magnētiskā lauka plūsma, kā rezultātā rāmītī inducējas elektrodzinējspēks. Rāmīša vada gali ir pievienoti vadītāja gredzeniem, kas rotē reizē ar rāmīti. Ar slīdkontaktu palīdzību inducētais elektrodzinējspēks tiek pievadīts nekustīgajiem ģeneratora poliem, kuriem var pieslēgt strāvas patērētāju. Pieņemot, ka magnētiskais lauks ir homogēns.

Sinhronie ātrumi

Attiecība starp ātrumu un frekvenci ir $N=120f/P$, kur $f$ ir frekvence hercos. $P$ ir polu skaits un $N$ ir rotācijas ātrums (apgriezieni minūtē).

Šo ģeneratoru izmantoja, lai ražotu 3000 voltu, 133 hercu, vienfāzes maiņstrāvu.

Poli	apgr./min 50 Hz	apgr./min 60 Hz	apgr./min 400 Hz
2	3,000	3,600	24,000
4	1,500	1,800	12,000
6	1,000	1,200	8,000
8	750	900	6,000
10	600	720	4,800
12	500	600	4,000
14	428.6	514.3	3,429
16	375	450	3,000
18	333.3	400	2,667
20	300	360	2,400
40	150	180	1,200

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maiņstrāvas ģenerators.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• http://fizmati.lv/faili/macibu_materiali/1525734537.pdf