Ingmars Bergmans

Ingmars Bergmans; Ingmar Bergman
Ingmars Bergmans filmas "Zemeņu lauks" producēšanas laikā (1957)
Personīgā informācija
Dzimis	1918. gada 14. jūlijā ; Upsāla, Zviedrija
Miris	2007. gada 30. jūlijā (89 gadi); Fore, Zviedrija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists, kinoproducents
Darbības gadi	1944—2005
Paraksts

Ērnsts Ingmars Bergmans (zviedru: Ernst Ingmar Bergman, izrunā: /ˈɪŋmar ˈbærjman/; dzimis 1918. gada 14. jūlijā, miris 2007. gada 30. jūlijā) bija zviedru kinorežisors, scenārists un kinoproducents. Bergmans bija Eiropas Kino akadēmijas dibinātājs un tās pirmais prezidents (1988—1996).

Bergmans ir režisējis 62 filmas, no kurām lielākajai daļai rakstījis arī scenārijus, un iestudējis 170 izrādes. Lielākā daļa filmu ir uzņemtas Zviedrijā. Galvenās tēmas visbiežāk ir drūmas — saistībā ar nāvi, slimībām, nodevību un vājprātu. Ingmars Bergmans ir pirmais režisors, kas 1997. gadā saņēma Kannu kinofestivāla goda Zelta palmas zaru (Palm of the Palms) par mūža ieguldījumu.

Biogrāfija

Ingmars Bergmans ir dzimis 1918. gada 14. jūlijā Upsālā. Viņa tēvs Ēriks Bergmans bija luterāņu mācītājs un Zviedrijas karaļa kapelāns, bet māte Kārina (dzimusi Okerbluma (Åkerblom)) nāca no turīgas ģimenes un bija medmāsa. Ingmaram bija brālis Dāgs un māsa Margarēta. Tēvs bija ļoti stingrs, kas daudz ko liedza saviem bērniem, kā arī tos sodīja. Pats Ingmars savās grāmatās ir teicis, ka tas vēlāk deva daudz materiāla viņa filmām un lugām.^[1] Deviņu gadu vecumā Ingmaram Bergmanam tika uzdāvināts attēlu projektors Laterna Magica. Jau bērnībā aizrāvās ar leļļu teātra veidošanu.

1937. gadā Ingmars Bergmans iestājās Stokholmas Universitātes koledžā (mūsdienās Stokholmas Universitāte), kur studēja literatūru un mākslu.^[1] Studiju gados spēlēja studentu teātrī, kur drīz kļuva arī par režisora asistentu. 1942. gadā Bergmanam tika dota iespēja uzvest viņa paša sarakstītu lugu.

1943. gadā apprecējās ar zviedru deju horeogrāfi Elsi Fišeri (Else Fisher), ar kuru laulībā pavadīja tikai divus gadus. 1945. gadā apprecējās ar Ellenu Lunstremu (Ellen Lundström). Laulībā nodzīvoja līdz 1950. gadam. Viņš savas dzīves laikā bija precējies vēl trīs reizes. No 1951. līdz 1959. gadam bija precējies ar Gunu Grutu (Gun Grut), no 1959. līdz 1969. gadam — ar Kebi Lareteju (Käbi Laretei), bet no 1971. līdz 1995. gadam — ar Ingrīdu fon Rozenu (Ingrid von Rosen).

1941. gadā Ingmars Bergmans sāka nodarboties ar filmu uzņemšanu. Tomēr pirmais nopietnais darbs šajā jomā bija scenārija izveidošana Alfa Sjēberga filmai "Skandāls" (Hets).^[1] Pirmā kinofilma, kurā viņš pats bija režisors, bija 1949. gadā uzņemtā filma "Cietums" (Fängelse). Starptautisku slavu Bergmans ieguva ar 1955. gadā uzņemto filmu "Vasaras nakts smaidi" (Sommarnattens leende), kas tika nominēta arī Zelta palmas zara apbalvojumam. 1957. gadā bija vēl divas izcilas filmas — "Septītais zīmogs" un "Zemeņu lauks" (Smultronstället). 1958. gadā Kannu kinofestivālā saņēma labākā režisora balvu. Filma "Zemeņu lauks" ieguva vēl vairākus apbalvojumus, starp tiem arī Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla balvu "Zelta lācis".

Trīs Bergmana filmas ir saņēmušas Amerikas Kinoakadēmijas balvu (Oskaru) kā labākā filma svešvalodā. 1960. gadā tā tika pasniegta par filmu "Jaunavu avots" (Jungfrukällan), 1961. gadā — par filmu "Mīklaini kā spogulī" (Sasom i en spegel) un 1983. gadā — par filmu "Fanija un Aleksandrs" (Fanny och Alexander).

Ingmars Bergmans nomira 2007. gada 30. jūlijā 89 gadu vecumā. Viņš apglabāts Fores kapsētā.

Ievērojamākās filmas

"Vasara ar Moniku" (Sommaren med Monika) (1952)
"Ākstu vakars" (Gycklarnas afton) (1953)
"Vasaras nakts smaidi" (Sommarnattens leende) (1955)
"Septītais zīmogs" (Det sjunde inseglet) (1957)
"Zemeņu lauks" (Smultronstället) (1957)
"Seja" (Ansiktet) (1958)
"Jaunavu avots" (Jungfrukällan) (1960)
"Mīklaini kā spogulī" (Sasom i en spegel) (1961)
"Ziemas gaisma" (Nattvardsgästerna) (1963)
"Klusums" (Tystnaden) (1963)
"Persona" (1966)
"Vilka stunda" (Vargtimmen) (1968)
"Čuksti un kliedzieni" (Viskningar och rop) (1973)
"Laulības dzīves ainas" (Scener ur ett äktenskap) (1973)
"Rudens sonāte" (Höstsonaten) (1978)
"Fanija un Aleksandrs" (Fanny och Alexander) (1982)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Ingmars Bergmanis» (latviski). satori: interneta žurnāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 6. novembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ingmars Bergmans.

IMDb profils (angliski)
Internet Broadway Database profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
SFDb profils (angliski)

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Kārlis Vērdiņš: Mazais Bergmaņa ceļvedis Arhivēts 2010. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē. (latviski)

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[satori-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Ingmars Bergmanis» (latviski). satori: interneta žurnāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 6. novembrī.

[1]