Imants Frederiks Ozols
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Imants Frederiks Ozols (dzimis 1980. gada 13. augustā Rīgā) ir austrumpētnieks un literatūrzinātnieks, kas zinātniskajā darbā izmanto semiotisko metodi. Promocijas darbs "Koloniālisma semiotika: koloniālā telpa, struktūra, zīmes un kolonizētāja-kolonizējamā dihotomija Augusta Deglava triloģijā „Rīga”" zinātniskā grāda zinātnē (Ph.D.) aizstāvēšanai izstrādāts, aplūkojot latviešu un Latvijas vēsturi no postkoloniālās teorijas skatpunkta.[1]
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuImants Frederiks Ozols zināms arī kā latviešu žurnālists, kura gaitas žurnālistikā aizsākās 1999. gadā ar darbu laikraksta "Lauku Avīze" (turpina iznākt ar nosaukumu "Latvijas Avīze") jauniešu pielikumā "Mēs", tad pamatavīzē; rakstošā žurnālista gaitas turpinājis dienas laikrakstā "Jaunā Avīze", savukārt, izskanot ziņām, ka tiek veidots jauns televīzijas kanāls, kura primārā auditorija ir Rīga un tās apkārtne, pievienojās šī kanāla — TV5 Rīga (nav saistīts ar līdzīga nosaukuma kanālu, kas raidīja tikai krievu valodā) vēl topošajam ziņu un aktualitāšu raidījumam "Rīga Online". Ilgāku laiku strādājis Latvijas Radio 1, Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā (TV LNT).
Vēlāk strādājis Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā kā ārvalstu ziņu redaktors, vadījis tematiskas diskusijas pirms iknedēļas dokumentālajām filmām raidījumā "Patiesības stunda", izveidojis un bijis pirmais vadītājs ārvalstu ziņu un starptautisko notikumu analīzes raidījumam "Pasaules panorāma". Raidījuma parādīšanos pozitīvi vērtēja arī mediju jomas eksperti: "Negaidīti dinamiski, kompetenti un aizraujoši (..) tajā stāsta par ārpolitiku, pasaules līderu lēmumiem, viņu veiksmēm un neveiksmēm".[2]
Zinātniskā darbība
labot šo sadaļuMotivējot to ar nepieciešamību vairāk laika veltīt savam zinātniskajam darbam un pedagoģiskajai darbībai, ikdienas darbu žurnalistikā neturpina, tomēr parādās medijos kā starptautisko notikumu apskatnieks un austrumpētnieks, kā arī publicējas laikrakstā "Latvijas Avīze", arī Latvijas Sabiedrisko mediju portālā "LSM.LV".
2024. gadā ievēlēts par docentu Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes Valodas un literatūras katedrā.
Postdoktorantūras pētniecību turpina ārvalstīs ar Tuvo Austrumu konfliktu saistītu konfliktu un propagandas stāstījumu pētniecībā.[3]
Pārvalda dažādā līmenī un izmanto pētniecībā angļu, franču, vācu, krievu un vairākas austrumu valodas.
Zinātniskās publikācijas
labot šo sadaļuLiteratūrzinātnē
labot šo sadaļu- Ozols, I. F. (2013). Urbānais teātris un tā nozīmes slāņi Jāņa Veseļa romānā “Dienas krusts” [Identifying the Urban Theatre and the Related Sense Layers in the Novel by Jānis Veselis Crux Diurnum]. Philologica III — Almanac of the Institute of Comparative Studies, 29(3), 34—48.
- Ozols, I. F. (2023). Colonialism and Colonial Situation in Latvia as a Potential Research Problem in History and Literary Studies. Journal of the Institute of Latvian History, 118(1), 63—89. https://doi.org/10.22364/lviz.118
- Ozols, F. (2023). Baznīca, biedrības un krogs — trīs atšķirīgi lokusi un socializācijas veidi Augusta Deglava romānā “Rīga.” Aktuālās Problēmas Literatūras Un Kultūras Pētniecībā Rakstu Krājums, 28, 161—172. https://doi.org/10.37384/APLKP.2023.28.161
Politikas zinātnē un austrumpētniecībā
labot šo sadaļu- Ozols, I. F. (2018). Playing Big Through Cultural Diplomacy—Case of Latvia. In Ž. Ozoliņa (Ed.), Europe. After 100 Before (pp. 212—224). Zinātne.
- Ozols, I. F. (2018). Latvija un Indija—Vai mums pa ceļam? Latvijas Intereses Eiropas Savienībā, 2, 89—104.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «IMANTA FREDERIKA OZOLA promocijas darba aizstāvēšana > Daugavpils Universitāte». Daugavpils Universitāte (latviešu). 2023-11-28. Skatīts: 2024-05-04.
- ↑ «“Pasaules panorāma”: seksīgi un saturīgi par ārpolitiku». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-05-04.
- ↑ «Krustpunktā Lielā intervija: Tuvo Austrumu politikas pētnieks Imants Frederiks Ozols». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2024-05-04.