Ilze Graubiņa (dzimusi 1941. gada 8. novembrī, mirusi 2001. gada 24. janvārī) bija latviešu pianiste.

Ilze Graubiņa
Galvenā informācija
Dzimusi 1941. gada 8. novembrī
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 2001. gada 24. janvārī (59 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās Pianiste

Tēvs — komponists Jēkabs Graubiņš.[1]

1959. gadā beigusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, 1965. gadā — Maskavas konservatorijas Jakova Fliera klasi, 1967. gadā — aspirantūru. 1967. gadā kļuva par pedagoģi Latvijas Valsts konservatorijā (vēlāk — Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), no 1986. gada — profesore. No 1967. līdz 1986. gadam soliste Latvijas Filharmonijā. Koncertējusi PSRS un ārzemēs. 1964. gada Johana Sebastiāna Baha otrajā starptautiskajā konkursā Leipcigā ieguvusi 1. prēmiju.[1] Graubiņas repertuārā galvenokārt bija Bahs, Ludvigs van Bēthovens, Johanness Brāmss.[2]

1967. gadā Graubiņa saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu. 1979. gadā saņemts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums.[1]

Apglabāta Rīgas Meža kapos.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 640. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. «Ilze Graubiņa». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu