Ilgvars Spilners
Ilgvars Spilners (1925—2014) bija ASV latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks un žurnālists. Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs un lielākā trimdas latviešu laikraksta "Laiks" galvenais redaktors.
| ||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Ilgvars Spilners dzimis 1925. gada 12. aprīlī Cēsu apriņķa Drabešu pagastā kā Ilgvars Pētersons. Agri zaudējis māti. Tēva lielās aizņemtības dēļ piecu gadu vecumā Ilgvaru adoptēja mātes radi Rīgā, kur arī uzaudzis un ieguvis pirmo izglītību.[1] Mācījies 8. pilsētas pamatskolā un Rīgas 1. ģimnāzijā. Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Izglītoties turpinājis Erlangenas Universitātē Vācijā, tomēr jau drīz pārcēlās uz ASV, kur iestājās Bostonas Universitātē, ko absolvējis 1953. gadā ar bakalaura grādu ķīmijā. 1961. gadā Pitsburgā ieguvis ķīmijas doktora grādu. Specializējies organiskās ķīmijas sintēzē un organometāliskajā ķīmijā. Darba gaitas uzsācis Melona institūtā Pitsburgā. Tomēr lielāku daļu darba mūžā (vairāk kā 30 gadus) pavadījis vienā no lielākajām pasaules naftas kompānijām Gulf Oil Co, kur pētījis, kā samazināt sārņu daudzumu automašīnu izplūdes gāzēs. Ieguvis vairākus patentus dažādās ķīmijas nozarēs un publicējis vairākus zinātniskus rakstus. Pensionējies 1984. gadā. Gan padomju okupācijas laikā, gan arī vēlāk vairākkārt apmeklējis Latviju. Miris ASV 2014. gada 13. martā. Pelnu urna apbedīta latviešu brāļu kapos Katskiļu kalnos. [2]
Sabiedriskā darbība labot šo sadaļu
Ilgvars Spilners aktīvi iesaistījās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē un dažādās trimdas organizācijās. 1969. gadā ievēlēts par Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) vicepriekšsēdi, bet 1973—74. gadā par priekšsēdi. 1975. gadā ticis ievēlēts par Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāju un šo amatu saglabājis sešus gadus. Pildot amata pienākumus, iepazinis latviešus visā pasaulē un apmeklējis arī okupēto Latviju. Bijis arī Latviešu republikāņu apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Vadījis latviešu delegācijas uz vairākām cilvēktiesību konferencēm (piemēram, 1981. gadā uz Madridi). 1984. gadā aktīvi pievērsies žurnālistikai un kļuvis par lielākā trimdas latviešu laikraksta Laiks galveno redaktoru.[3]
Aktīvi organizējis arī Pitsburgas latviešu sabiedrisko dzīvi. Bijis Pitsburgas latviešu biedrības valdes loceklis un vadītājs, kā arī Pitsburgas latviešu luterāņu draudzes vadītājs. Vairākkārt piedalījies 2x2 un 3x3 nometnēs. Latvijas Nacionālās operas ASV ģildes biedrs. Bijis arī vairāku profesionālu organizāciju biedrs. Jaunākās latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vanenica ASV kopas biedrs.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas regulāri publicējis laikrakstā "Laiks" dažādus rakstus par Latvijas aktualitātēm, tādējādi veicinot izpratni trimdas latviešu sabiedrībā par Latvijas problēmām. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet no apbalvojuma atteicies.[4] Aktīvi atbalstījis Latvijas Nacionālo operu. Ar operas ASV ģildes palīdzību ziedojis līdzekļus operas ēkas atjaunošanai un mākslinieciskās kvalitātes uzlabošanai.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ I. Spilners. My Life as I Remember It, Riga, 2009.
- ↑ http://www.wintfuneralhome.com/memsol.cgi?user_id=1266969
- ↑ Universitas, Nr. 1 (atj), 2014. http://www.wobook.com/WBdX7Fm4rW03/Universitas.html Arhivēts 2015. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ http://www.irir.lv/2012/4/20/ordenu-kapituls-atnem-ieprieks-pieskirto-apbalvojumu-amatniekam-salam[novecojusi saite]