Ištvāna ala
Ištvāna ala jeb Svētā Stefana ala ir kaļķakmens ala Miškolcā—Lillafīredā, Ungārijas ziemeļos. Ala veidojusies Triasa periodā, tā ir 710 m gara. Ištvāna ala ir nosaukta Ungārijas pirmā karaļa Ištvāna I vārdā. Ala tika atklāta 1913. gadā. Saskaņā ar vietējo leģendu kāds suns iekrita 15 metru dziļajā, vertikālajā alas ieejā. Cilvēki atrada alu, kad viņi meklēja suni. Alu sāka pētīt 1927. gadā, vēlāk speciāli tūristiem tika izkalta jauna ieeja, un 1931. gadā ala tika atvērta sabiedrībai.
Otrā pasaules kara laikā alā slēpās cilvēki, kas meklēja patvērumu no lidmašīnu uzlidojumiem. Ļaužu burzmas dēļ tika bojāti alā esošie stalagmīti un stalaktīti, kā arī apgaismojums. Gaismekļi tika salaboti tikai 1955. gadā, kad Svētā Stefana alu atkal atvēra apskatei.
Ala joprojām tiek pētīta, tikai daļu tās var apmeklēt tūristi. Tās dziļākā zināmā vieta ir nosaukta par "elli". Ievērojamākie stalagnātu veidojumi ir nosaukti par "mamutu muti", "pasaku valstību", "kolonnu zāli" un "koncertzāli". 1958. un 1974. gadā ala aizpildījās ar ūdeni, kas nozīmē, ka dažviet alas tuneļi ir saistīti ar pazemes avotiem. Mākslīgā apgaismojuma dēļ alā parādījās lapu sūnas. Šī problēma tika atrisināta, uzstādot cita veida apgaismojumu. Gaiss alā ir ļoti tīrs, un tajā ir paaugstināts mitrums, tādēļ elpceļu slimību slimnieki tiek vesti uz Ištvāna alu ārstēties.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ištvāna ala.- Foto galerija
 | Šis ar Ungāriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |