Kalnu asinszāle
Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas rietumu un centrālajā daļā, kā arī dažviet Āfrikā un Mazāzijā. Latvijā kalnu asinszāle ir sastopama ļoti reti — Daugavas ielejā valsts vidusdaļā, visbiežāk uz kaļķaina substrāta, piemēram, Daugavas krastā uz dolomīta.[1]
| Kalnu asinszāle Hypericum montanum L. | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
| Dzimta | Asinszāļu dzimta (Hypericaceae) |
| Ģints | Asinszāles (Hypericum) |
| Suga | Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) |
 Kalnu asinszāle Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuKalnu asinszāle ir daudzgadīgs, 15—70 cm garš lakstaugs ar stāvu, kailu un nezarojošu stublāju.
Lapas ir izvietotas pa pāriem visā stublāja garumā, tomēr gandrīz horizontāli atstāvošie lapu pāri cits no cita ir attālu, tie ir īpaši skraji augstāk par stublāja vidu. Lapas ir iegarenas, aptuveni 3—6 cm garas un 0,6—1,5 cm platas. Tās ir visplatākās zem to vidusdaļas; tās ir sēdošas un ar ieapaļu pamatu, to mala ir gluda, gals nosmailots vai strups.
Ziedi ir blīvā un diezgan mazziedainā (visbiežāk 3—10 ziedi) skarā stublāja galotnē. Vainaglapas ir dzeltenas, aptuveni 0,9—1,4 cm garas. Kauslapas ir šauri lancetiskas, aptuveni divreiz īsākas nekā vainaglapas, kauslapu mala ir smaili zobaina, katra zobiņa galā ir tumšs dziedzeris. Auglis ir olveida pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «kalnu asinszāle - Hypericum montanum L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-01.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalnu asinszāle.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)