Hromosoma

Hromosoma (sengrieķu: χρώμα, chrōma — ‘krāsa’; σώμα, sōma — ‘ķermenis’) ir šūnas kodola pašreproducējoša pavedienveida struktūra, kurā ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija. Hromosomas ir visu eikariotu šūnu kodolos. Šūnas dalīšanās laikā hromosomas likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Hromosomas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes (DNS), kas ieslēgta galvenokārt histonu tipa olbaltumvielu apvalkā.

Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n = 46 XY)

Homoloģiskās hromosomas ir sugas strukturāli un morfoloģiski identiskās hromosomas ar vienādu gēnu izvietojumu. Mejozē starp homoloģiskajām hromosomām notiek konjugācija. Katrai sugai ir noteikts kariotips, tai raksturīgais hromosomu komplekts.

Hromosomas ir ļoti tievi un gari pavedieni, kas katrs atsevišķi saskatāmi tikai elektronmikroskopā (gaismas mikroskopā tās visas kopā redz kā blīvas kodola vielas piciņas — hromatīnu). Kodola dalīšanās laikā hromosomas savijas spirālē, kļūst īsas, resnas un krāsotās hromosomas ir saskatāmas gaismas mikroskopā.

Dzimumhromosomas ir dažāda dzimuma pārstāvju atšķirīgās hromosomas. X hromosoma nosaka dzimuma atšķirības. Sievietēm ir divas X hromosomas, vīriešiem — viena X un viena Y hromosoma. Ja vienā no sievietes X hromosomu gēniem ir kāds defekts, to kompensē tā paša gēna normālā versija otrajā hromosomā. Pastāv pavisam niecīga varbūtība, ka abās hromosomās būs gēni ar defektiem. Savukārt vīriešiem šādu rezervju nav, jo X hromosoma satur 1098 gēnus, kamēr Y hromosoma — tikai 78 gēnus, turklāt tikai daļai no tiem ir kopijas X hromosomā. Tādējādi sievietēm ir vismaz par 1000 gēniem vairāk nekā vīriešiem, kas padara viņas izturīgākas pret slimībām.

Hromosoma veidota no spiralizēta hromatīna pavediena, kas sastāv aptuveni no 40% DNS un 60% olbaltumvielu. Šīs olbaltumvielas iedala histonu un nehistonu olbaltumvielās. H2A, H2B, H3 un H4 olbaltumvielas veido nukleosomas, bet H1 noslēdz ienākošo un izejošo DNS pavedienu. Histoni ir pozitīvi lādēti, bet DNS — negatīvi.

Hromosomu kartes

Hromosomā esošo gēnu izvietojumu grafiskā attēlojumā sauc par hromosomas karti. Klasiskajās hromosomu kartēs gēnu atrašanās vietas tiek atzīmētas noteiktā mērogā, tiek norādīts gēnu saīsinātais nosaukums un attālums no nosacītās kartes sākumpunkta. Citoģenētikā sastāda citoģenētiskās hromosomu kartes, bet uz DNS sekvencēšanas datiem tiek fiksēta nukleotīdu secība hromosomās vai atsevišķos DNS fragmentos. Gēnu secība ir vienāda, bet to savstarpējie relatīvie attālumi var atšķirties.

Hromosomu pārveides

Hromosomu pārveides rodas, ja hromosoma pārtrūkst un radušies fragmenti savienojas citādā secībā. Notiek hromosomu struktūras pārmaiņas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hromosoma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Hromosomas | Medicīnas termins». Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv).