Dzimums

Šis raksts ir par bioloģisku jēdziens. Par sociālu terminu skatīt rakstu dzimte (socioloģija).

Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā. Detalizētāk, cilvēkus pēc dzimuma iedala vīriešos un sievietēs, bet dzīvniekus — tēviņos un mātītēs.

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī

Dzimumvairošanās ir saistīta ar ģenētisko īpašību kombinēšanu un sajaukšanu - ar specializētām šūnām, kas pazīstamas kā gametas, kurām apvienojoties veidojas pēcnācēji, kuri manto pazīmes no katra vecāka. Organismā ražotās gametas nosaka tā dzimumu: vīrišķā dzimuma organismi ražo mazas gametas (piemēram, dzīvniekos spermatozoīdus), savukārt sievišķā - lielas gametas (olšūnas). Atsevišķus organismus, kuri ražo gan vīriešu, gan sieviešu gametas, sauc par hermafrodītiskiem organismiem. Gametas var būt identiskas pēc formas un funkcijas (izogāmija), taču daudzos gadījumos ir izveidojusies asimetrija tā, ka pastāv divi dažādi gametu veidi (heterogametiski), kuru vairošanās zināma, kā anizogāmija.

Cilvēku un dzīvnieku fiziskās atšķirības, tajā skaitā dzimumorgāni, ir saistīti ar organisma dzimumu; šie dzimumdimorfismi (ķermeņa uzbūve, ārējais izskats, u.c.) var atspoguļot dažādo reproduktīvo spiedienu, ko piedzīvojuši dzimumi. Piemēram, dzīvesbiedra izvēle un seksuālā atlase var paātrināt fizisko atšķirību evolūciju starp dzimumiem.

Starp cilvēkiem un citiem zīdītājiem, vīriešiem parasti ir X un Y hromosoma (XY), bet sievietēm ir divas X hromosomas (XX), kas ir daļa no XY dzimuma noteikšanas sistēmas. Citiem dzīvniekiem ir dažādas dzimuma noteikšanas sistēmas, piemēram, ZW sistēma putniem, X0 sistēma kukaiņiem un dažādas citas vides sistēmas, piemēram, rāpuļiem un vēžveidīgajiem. Sēnēm var būt arī sarežģītākas alēļu vairošanās sistēmas, kuru dzimumi nav precīzi aprakstīti kā vīrieši, sievietes vai hermafrodīti.