Hoenaštenbergi–Vīganti

Hoenaštenbergi–Vīganti (vācu: Hohenastenberg genannt Wigandt) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas Impērijas Senāts atļāva Hoenaštenbergu–Vīgantu dzimtai lietot barona titulu.

Baronu Hoenaštenbergu–Vīgantu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch")

Dursupes muižas kungu māja (2024)

Vēsture

Dzimtas vēsture izsekojama līdz 1418. gadam, kad pieminēts Johans Vīgants, 17. gadsimtā Hoenaštenbergi–Vīganti bija Kurzemes hercogu Hofcumberges pils pārvaldnieki. Johans Nikolajs fon Hoenaštenbergs–Vīgants kļuva par Tukuma virspilskungu.

1847. gadā kapteinis Gustavs fon Hoenaštenbergs–Vīgants Kandavas draudzes novadā par 49 tūkstošiem rubļu nopirka Dursupes muižu un to pārbūvēja neoklasicisma stilā. Pēc viņa nāves 1883. gadā par Dursupes muižas īpašnieku kļuva viņa dēls Heinrihs, kurš 1899. gadā to pārdeva Voldemāram Budbergam-Benninghauzenam. Dursupē dzimis jurists un diplomāts Georgs Teodors Heinrihs fon Hoenaštenbergs-Vīgants (1884-1958), kurš 1916. gadā piedalījās slepenās sarunās par separāta miera slēgšanu starp Krievijas un Vācijas impērijām.

Ārējās saites

• Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 3, 2: Kurland. [1]