Atvērt galveno izvēlni
Hatušas drupas (Lauvu vārti), (Turcija)

Hetu arhitektūra ir raksturīga ar virkni savdabīgām iezīmēm, kas veidojušās senā pagātnē un kurām nav līdzības ar kaimiņvalstīm, kā piemērs, heti izmantoja lielizmēra būvmateriālus, kas deva iespēju izveidot pārsegumus tuneļiem, vārtiem un būvēm. Masīvie materiāli tika izmantoti cokolu un ēku stabveida karkasa izveidē, kur kolonnas tika veidotas no akmens un māliem. Heti izmantoja četrstūrainus, bez bāzes un kapiteļiem, stabus no koka, akmens un māla, kā arī savdabīgas jumta konstrukcijas bez parapetiem un jumta izbūvēm. Monumentālām ēkām bija raksturīgs nesimetrisks plānojums un ēkas kopējā struktūra. Pēc jaunās valsts krišanas izveidojās nelielas kņazistes un pilsēta, un arhitektūras attīstība tika pārtraukta. Sākoties pirmajai tūkstošgadei p.m.ē., sākās jauna kultūras atdzimšana, kas kļuva par cēloni sīru — hetu arhitektūras uzplaukumam. Tās pieminekļi atrodas no Malatijas ziemeļiem līdz Hamas dienvidiem, bet austrumos stiepjas līdz Eifratai. Sīru - hetu arhitektūrā parādās jauni elementi — tādi kā ģeometriskās pilsētas plānošanas principi - ēku būvniecībā bija raksturīgas Bithilani, ko iezīmēja divas šauras telpas paralēli galvenai fasādei, kura pirmā no tām bija ar ieejas portiku ar vienu vai trim kolonām uz kurām veda trepes, garā istaba aiz portika — bija troņu zāle. No trijām pusēm troņu zālei atradās mazākas telpas, tādas kā: guļamistabas, kāpnes uz otro stāvu u.c. Telpas kalpiem atradās ārpus ēkas. Vecākā no šāda veida ēkām datēta ar 9. gs.p.m.ē. Šajā ēkā portika balsti tika izveidoti kā cilvēka figūras, stāvošas uz divām lauvām un vērša. Ziemeļsīrija bija apsekota senā pilsēta Samāla. Kalnu pakājē tika atrastas pilsētu norobežojošas dubultsienas ar trijiem vārtiem, kuru ieejas daļā greznoja bareljefi un nelielas telpas. Iekšpilsētā atradās augšējā pils, citadele un apakšējā pils. Apbūvē - pilsētas iekšienē ēkas bija uzbūvētas uz koka pāļiem, kas bija izskaidrojams ar zemestrīcēm. Samālas pilīs bija izbūvētas piecas Bithilani, savstarpēji saistītas ar slēgtām arkādēm un atklātiem pagalmiem. Katrā no šīm būvēm bija vannasistaba un guļamistabas. Otra Sīruhetu pilsēta — Karhemiša bija apjosta ar biezu sienu no ķieģeļu mūra uz akmens pamatiem. Galvenās sabiedriskās būves atradās apkārt citadeles laukumam, uz kuru veda plata iela. Ēku galvenās sienas tika veidotas uz neapstrādāta akmens pamatiem, kur pirmās rindas tika veidotas kā pareizs akmens mūrējums, virs akmens mūrējuma turpinājās ķieģeļu mūra siena, kas no abām pusēm tika apstrādāta ar māliem.

Hatuša bija jaunās valsts perioda galvaspilsēta. Pilsētas vecākā daļa aizņēma nelielu teritoriju un ir izvietojoties kalna nogāzē. Ko dienvidaustrumu daļā norobežoja augsta klints ar plakanu virsotni, kuru 2000 gadus p.m.ē. vainagoja citadele — bjujukale. Zemes uzbēruma ar nocietinājuma funkciju apjoza akmens siena, kas sastāvēja no divām akmens sienām, kas savstarpēji bija saistītas ar akmens šķērssienām. Kesoni (dobumi) tika aizpildīti ar lauztiem akmeņiem, šķembām un zemi. Sienas tika taisītas no lieliem poligonāliem blokiem, kas bija precīzi savienoti un veidoja blīvas šuves. Augšējā sienas daļa tika veidota no ķieģeļa, kas bija pastiprināts ar koka siju karkasu. Citadeles vidū atradās pils, kam apkārt bija apjozta ēka apaļveida formā. Atlikusī pilsētas daļa bija sadalīta ar sienām, kas veidoja sektorus, tādā veidā ienaidniekam bija grūti netraucēti pārvietoties. Dienvidu ārsienā bija pieci torņu vārti, trīs no tiem bija rotāti ar ciļņiem. Vārtu aila bija veidota kā paraboliska arka, kuras virsotni veidoja divi gigantiski akmeņi. Apakšzemes ejas, kas bija izveidotas zem uzbēruma, tika veidotas no rupji apstrādātiem akmeņiem.

Visiespaidīgākā būve bija svētnīca. Pašas svētnīcas izmēri bija 64x42 metri, kopā ar kapenēm 160x135 metri. Svētnīca bija izvietota pagalmā, apjozta ar kapenēm un noslēgtas ar ārsienu, kurai bija trīs ieejas. Svētnīcā bija iekšējais pagalms uz kuru izgāja atklāta lodžija ar kolonnām. Lodžija iezīmēja to svētnīcas daļu, kur bija galvenais altāris. Galvenajā svētnīcā varēja nokļūt caur virkni telpām, kas principiāli atšķīra šīs svētnīcas no babiloniešu svētnīcām. Svētnīcas statujas spilgti izgaismoja logi ēkas aizmugurē un sānos. Fasādēs logi atradās starp pilastriem. Akmeņi, kas atradās sienas apakšējā daļā bija 2 metru gari un metru plati.

Jazilikaja (izrakstītās klintis) atradās netālu no Hatušas. Galvenā svētnīca bija 30x18 metrus liela.