Hermione Grendžera
Hermione Džīna Grendžera (angļu: Hermione Jean Granger; dzimusi 1979. gada 19. septembrī[1]) ir viena no galvenajām varonēm Harija Potera romānos kopā ar Hariju Poteru un Ronu Vīzliju, Rona Vīzlija sieva grāmatu sērijas epilogā.
Hermione Grendžera | |
---|---|
"Harija Potera" tēls | |
Pirmā parādīšanās |
"Harijs Poters un Filozofu akmens" |
Pēdējā parādīšanās |
"Harijs Poters un Nāves dāvesti" |
Autors |
Dž. K. Roulinga |
Attēlo |
Emma Votsone |
Tornis |
Grifidori |
Biogrāfija
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. sk. šeit kā pareizāk rakstīt par šādām tēmām |
Hermione Grendžera ir dzimusi vientiešu ģimenē, tomēr viņa ir labākā skolniece savā gadā. Viņas māte un tēvs ir zobārsti. Viņai nav ne māsu, ne brāļu. Viņas vecāki ļoti lepojas, ka meita mācās Cūkkārpā.
Pirmajā gadā Šķirmice viņu iedalīja Grifidorā. Neviens ar viņu negribēja draudzēties. Pēc kāda nelaimes gadījuma ar trolli Hermionei uzradās divi draugi, Harijs un Rons, kuri palika ar viņu kopā dažādās situācijās. Hermiones gudrā galva palīdzēja gan Ronam, gan Harijam.
Trešajā grāmatā Hermione sev iegādājās rudu runci, kuru nosauca par Blēžkāji. Blēžkājis bija ļoti gudrs un palīdzēja atmaskot Pīteru Sīkaudzi. Tieši Blēžkāja dēļ Rons un Hermione sakašķējās. Pīters Sīkaudzis bija zvēromags, kurš bija pieņemts kā Rona mājdzīvnieks — Kašķis. Blēžkājis to vien darīja kā ķerstīja Sīkaudzi. Rons, protams, beigās piedeva Hermiones runcim.
Ceturtajā grāmatā Hermione trejburvju turnīra laikā satika slaveno kalambolistu Viktoru Krumu, kurš ar Hermioni sadraudzējās. Ronam gan tas nešķita neko labi. Viņam Krums sāka nepatikt, jo viņš beidzot saprata, ko jūt pret Hermioni. Kad Krums aizbrauca, Hermione ilgojās pēc viņa, bet samierinājās un viss atkal nokārtojās. Arī piektajā grāmatā viņa palīdzēja Harijam iekļūt ministrijā un noklausīties viņam domāto pareģojumu. DA jeb Dumidora armijā — skolēnu veidotā armijā, kas ir pret Ambrāžas mācīšanu un par Dumidora atgriešanos, Hermione iemācījās izsaukt savu aizstāvi — ūdru.
Visās grāmatās Hermione Harijam ļoti palīdzēja. Viņa grāmatās meklēja dažādu informāciju par to, kas Harijam nepieciešams. Daudzreiz citi viņu paķēra uz zoba par to, ka viņa lasa grāmatas. Bet tieši viņas dēļ Harijs uzzināja par Nikolasu Flamelu — Filozofu akmens izgudrotāju. Hermiones lielākā vājība laikam ir grāmatas, bet draugi viņai ir vissvarīgākie visā pasaulē. Pēdējā Harija Potera grāmatā Hermione saprata, ka viņai patīk Rons. Pēc Rona aiziešanas viņa un Harijs turpināja meklēt Horkrustus. Kad Rons atgriezās, viss nostājās vecajās sliedēs, bet diezgan veltīgie meklējumi viņai neļāva padoties. Lai Voldemorts neatrastu viņas vecākus, Hermione viņiem izdzēsa atmiņu un nosūtīja atvaļinājumā uz Austrāliju.
Hermione ir diezgan reālistiska. Viņa tic visam, ko izlasa vēstures un zinātnes grāmatās, bet pasakas viņa uzskata par māņiem. Tieši šī vājība ir tā, kuru neklausoties Harijs atrada pareizo risinājumu pats. Hermione tic realitātei, nevis bērnu pasakām, tomēr viņai arī nācās noticēt.
Hermiones vīrs Rons ir ļoti laimīgs, ka viņam ir tik gudra sieva. Protams, ar Hariju viņi sazinās gandrīz katru nedēļu, bet tagad visiem ir savas ģimenes. Hermiones meitu sauc Roze, bet dēlu — Hugo.
Atsauces
- ↑ Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Hermione ir dzimusi 1980. gadā, vienā gadā ar Hariju un Ronu, tomēr vēlāk Dž. Roulinga atzīmēja, ka iestāšanās brīdi Cūkkārpā viņa jau bija 11 gadi — Romione Source[novecojusi saite]