Hermanis Ērharts

Hermanis Ērharts; Hermann Ehrhardt
Hermanis Ērharts 1916. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 27. novembrī ; Hohberga, Bādenes lielhercogiste, Vācijas Impērija; (tagad Vācija)
Miris	1971. gada 27. septembrī (89 gadi); Lihtenava pie Valdvērtelas, Austrija
Tautība	vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Korvetes kapteinis (Korvettenkapitän)
Dienesta laiks	1899.—1918.
Valsts	Vācijas Impērija
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Kapa pučs

Hermanis Ērharts (vācu: Hermann Ehrhardt; 1881. gada 29. novembris — 1971. gada 27. septembris) bija vācu virsnieks un nacionālists, brīvkorpusa Marinebrigade Ehrhardt komandieris no 1918. līdz 1920. gadam.

Biogrāfija

Dzimis Bādenā-Virtembergā mācītāja ģimenē. Jaunībā iestājies Vācijas Impērijas flotē. 1904. gadā H. Ērharts piedalījās dumpja apspiešanā Namībijā. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma dienēja uz mīnkuģa par kapteini-leitnantu. Kara laikā viņš piedalījās operācijās Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, tostarp kaujās Skageraka jūras šaurumā.

Pēc Kompjenas pamiera noslēgšanas 1918. gadā Ērhartam, kurš tobrīd bija korveten-kapteinis (vācu: korvettenkapitän), bija jānodod savs kuģis britiem, tomēr viņš nepakļāvās pavēlei un aizveda kuģi uz Vilhelmshāfeni. Lai arī Hermaņas Ērharta pakāpe sauszemes spēkos atbilda tikai majoram, tomēr pēc kara viņam izdevās saformēja Otro brīvprātīgo jūras brigādi, kas plašāk bija pazīstama kā Marinebrigade Ehrhardt. Tajā dienēja apmēram 6 000 cilvēku. Šī brigāde, kas bija brīvkorpuss, piedalījās vairāku komunistu un sociālistu nemieru apspiešanā dažādos Vācijas reģionos. Politisko uzskatu ziņā viņš tobrīd bija monarhists un Versaļas miera līguma oponents.

1920. gada martā brigāde piedalījās Kapa pučā. Pēc puča izgāšanās Ērharts bija spiests bēgt no Vācijas, tomēr drīz vien viņš atgriezās. Ērharta vadībā Bavārijā tika izveidota slepena teroristiska organizācija "Konsuls" un vēlāk slepenā Vikingu līga. Alus puča laikā Ērharts atteicās atbalstīt Ādolfu Hitleru un NSDAP. Vēlāk neveiksmīgi konkurēja ar Hitleru par vadošo lomu Veimāras Republikas nacionālistisko spēku vidē. Daudzi viņa līdzgaitnieki laika gaitā no viņa novērsās un pievienojās NSDAP.

Garo nažu nakts laikā bija paredzēts nogalināt Ērhartu, bet viņam izdevās aizbēgt uz Austriju. Pēc tam viņš aizgāja no politikas. 1948. gadā ieguva Austrijas pilsonību. Šajā valstī pavadīja atlikušo dzīvi līdz pat savai nāvei 1971. gadā.

Ārējās saites

Hermaņa Ērharta biogrāfija (vāciski)
Hermanis Ērharts un viņa brigāde (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.