Brīvkorpuss (vācu: freikorps) ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.

Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam.

Pirmie brīvkorpusi pēc Frīdriha II Lielā iniciatīvas tika izveidoti jau 18. gadsimtā, lai papildinātu vācu karaspēku Septiņgadu karā. 19. gadsimtā tiem bija nozīmīga loma vācu cīņās pret Napoleonu, kas radīja ap šiem formējumiem patriotisku auru.[1]

Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā atgriezās simtiem tūkstošu kara veterānu, bet tobrīd valstī valdīja nestabilitāte un jukas. Tāpēc drīz vien radās virkne brīvkorpusu, kas darbojās kā paramilitāras organizācijas, lai neļautu valstij iegrimt absolūtā haosā.[2] Versaļas līguma noteikumi paredzēja vācu armijas samazināšanu. Tādēļ brīvkorpusi kļuva par vienu no iespējām, kā apiet šo noteikumu. Šie formējumi tika izmantoti, lai cīnītos ar revolucionāriem un kreisajiem spēkiem, kuri pēc Vācijas Impērijas sabrukuma tīkoja iegūt varu, tomēr arī paši brīvkorpusi un to vadītāji, kas pārstāvēja reakcionārās un nacionālistiskās aprindas, centās ietekmēt politiku. 1920. gadā, kad Veimāras Republikas valdība nolēma izformēt brīvkorpusus, izcēlās Kapa pučs, kura neveiksme noveda pie praktiski visu brīvkorpusu izformēšanas. Vēlāk daļa veterānu pievienojās nacionālistu kustībām un atstāja būtisku ietekmi uz tālākajiem notikumiem valstī.[3] Ārpus Vācijas teritorijas brīvkorpusi nereti turpināja cīnīties par savas valsts interesēm, piemēram, šādi formējumi piedalījās karadarbībā Baltijā, Silēzijā, Prūsijā un citviet.

Vēlākajos gados šo nosaukumu lietoja arī citas provāciskas paramilitārās kustības, piemēram, Sudetu vācieši vai Dānijas nacistiskās partijas militarizētais spārns.

Atsauces labot šo sadaļu