Vikipēdija

Henrijs Tandijs

Henrijs Džeimss Tandijs (angļu: Henry Tandey; dzimis 1891. gada 30. augustā, miris 1977. gada 20. decembrī) bija Lielbritānijas karavīrs, Viktorijas krusta kavalieris.[1][2] Viņš bija viens no diviem visvairāk apbalvotajiem Lielbritānijas zemākās dienesta pakāpes kareivjiem Pirmā pasaules kara laikā, un viņu visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis Ādolfa Hitlera dzīvību šajā karā.[3] Dzimis ar uzvārdu Tandi, viņš vēlāk nomainīja savu uzvārdu uz Tandijs pēc nesaskaņām ar tēvu, un tādēļ dažos militārajos ierakstos viņa uzvārda rakstība ir atšķirīga.

Henrijs Tandijs
Henry Tandey
Henrijs Tandijs
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 30. augustā
Valsts karogs: Anglija Rojallemingtonspā, Vorikšīra, Anglija
Miris 1977. gada 20. decembrī (86 gadi)
Valsts karogs: Anglija Koventri, Rietummidlenda (grāfiste), Anglija
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe jaunākais kaprālis
Dienesta laiks 1910–1926
Valsts Apvienotā Karaliste
Struktūra Britu armija
Nodarbošanās karavīrs
Vienība Jorkšīras pulks (Green Howards) (1910–18)
Velingtonas hercoga pulks (West Riding Regiment) (1918–26)
Kaujas darbība

Pirmais pasaules karš

Apbalvojumi Viktorijas krusts

Jaunības gadi

labot šo sadaļu

Henrijs Džeimss Tandijs piedzima Rojallemingtonspā, Vorvikšīrā, bijušā karavīra ģimenē, kura sieva bija mirusi ja Tandijam mazam esot. Pavadīja daļu savas bērnības bērnu namā un apmeklēja Sv. Pētera pamatskolu, vēlāk kļuva par apkures katlu apkalpotāju viesnīcā.[4][5][6]

Iespējamā tikšanās ar Ādolfu Hitleru

labot šo sadaļu

Lai gan šis fakts tika apstrīdēts, Tandijs vēlāk stāstīja ka 1918. gada 28. septembrī esot sastapies ar Ādolfu Hitleru Francijā pie Markuenas ciema, kamēr Tandijs dienēja 5. Velingtonas hercoga pulkā. Tajā dienā Tandijs piedalījās kaujā, par kuru viņam tika piešķirts Viktorijas krusts. Kad kauja tuvojās beigām, ievainots vācu karavīrs nokļuva Tandija ugunslīnijā, un viņš izvēlējās nešaut uz pretinieku. Vācu karavīrs redzēja viņu nolaižot šauteni un pateicībā pamāja ar galvu, pirms viņš devās prom. Lai gan Tandijs parasti saudzēja ievainotos un atbruņotos vācu karavīrus, tiek apšaubīts fakts, ka šis karavīrs bija Hitlers.[7][8][9][10] Savukārt Hitlers no 1918. gada 10. līdz 28. septembrim bija atvaļinājumā no armijas, kas nozīmētu, ka viņam tajā laikā vēl bija jāatrodas Vācijā. Tandijs tika apbalvots ar Viktorijas krustu 1919. gada beigās, pēc tam ziņojumi avīzēs par ceremoniju tika izplatīti ar attēlu, kurā Tandijs nesa ievainotu karavīru pirmās Ipras kaujas laikā (1914), par ko Hitlers, vēlāk iespējams, uzzināja.

1923. gadā Jorkšīras pulks pasūtīja itāļu gleznotājam Fortunino Matānijas gleznu, kurā redzams, karavīrs, kurš, domājams, ir Tandijs, 1914. gadā nesot ievainotu cilvēku Kruisekes krustojumā (uz ziemeļrietumiem no Menenas pilsētas) Beļģijā. Glezna tika veidota pēc skices, ko Matānijam piegādāja pulks, pamatojoties uz notikumu šajās krustcelēs. Ēka, kas gleznā redzama aiz Tandija, piederēja Van Den Brukes ģimenei, kurai pulks vēlāk uzdāvināja gleznas kopiju.

1937. gadā Hitlers uzzināja par Matānijas gleznu, kuras kopija piederēja Dr. Otto Švendam, Hitlera štāba loceklim. Švends bija medicīnas darbinieks 1914. gadā Ipras kaujas laikā, un 1936. gadā viņam gleznas kopiju nosūtīja pulkvežleitnants Ērle, kuru Švends bija ārstējis medicīnas postenī Menenas krustcelēs; un vīri uzturēja kontaktus arī pēc kara. Švends uzdāvināja lielu gleznas fotogrāfiju Hitleram, kurš it kā identificēja britu karavīru, kurš nesa ievainoto vīrieti, kā Henriju Tandiju no fotoattēla ar viņu 1918. gada laikrakstā. Hitlera adjutants, kapteinis Frics Vīdemans, atbildot Švends rakstīja:

"Es lūdzu izteikt atzinību par jūsu draudzīgo dāvanu, kas tika nosūtīta uz Berlīni ar doktora Švenda starpniecību. Fīreru, protams, ļoti interesē lietas, kas saistītas ar viņa paša kara pieredzi, un viņš acīmredzot bija aizkustināts, kad es viņam parādīju fotogrāfiju un paskaidroju, kāda doma jums bija, liekot viņam to nosūtīt. Viņš bija acīmredzami aizkustināts, kad es viņam parādīju attēlu. Viņš man ir pavēlējis nosūtīt jums vislielāko pateicību par jūsu draudzīgo dāvanu."

1938. gadā Lielbritānijas premjerministrs Nevils Čemberlens apmeklēja Hitleru Berghofā uz sarunām, kuru rezultātā tika noslēgta Minhenes vienošanās, un pamanīja gleznu un apjautājās par to. Hitlers atbildēja:

 
Fortunino Matānijas glezna, ko iedvesmojuši Tandija pulka stāsti, ko vēlāk piesavinājās nacistu diktators Ādolfs Hitlers

"Šis vīrietis bija tik tuvu, lai mani nogalinātu, ka es domāju, ka nekad vairs neredzēšu Vāciju; Providence mani izglāba no tik velnišķīgi precīzas uguns, ar kādu tie angļu zēni šāva uz mums".

Hitlers, domājams, lūdza Čemberleinu izteikt Tandijam vislabākos novēlējumus un pateicību. Čemberlens apsolīja piezvanīt Tandijam pēc viņa atgriešanās Lielbritānijā. Domājams, ka uz tālruņa zvanu atbildēja deviņus gadus vecais Viljams Vitelijs, Tandija sievas Edītes radinieks. Ierakstos, kas saistīti ar 1938. gada sanāksmi Kedberijas pētniecības centrā (kurā glabājas Čemberleina dokumentu un dienasgrāmatu kopijas), nav atsauces uz Tandiju, un kurš tajā laikā dzīvoja Koventri pilsētā un strādāja Triumph Motor Company.

Apbalvojumi

labot šo sadaļu

Tandijs ziedoja visas savas medaļas Velingtonas hercoga pulka muzejam Helifaksā, Rietumjorkšīrā. Īpašos gadījumos un parādēs viņš tās paņēma, lai valkātu pie apģērba. Pēdējā laikā, kad viņš ordeņus bija paņēmis 1977. gadā, Tandijs nomira. Nezinot, ka medaļas vajadzēja atdot muzejam, viņa sieva medaļas izsolīja Sotheby's izsoļu namā Londonā, un pēc tam tās iegādājās privāts kolekcionārs. Sers Ernests Harisons tās uzdāvināja Jorkšīras pulka muzejam (pulkam, kurā viņš agrāk bija dienējis) ceremonijā Londonas Tauerā 1997. gada 11. novembrī, divdesmit gadus pēc Henrija Tandija nāves.[11]

Tandija Viktorijas krusta kopija tagad ir izstādīta Jorkšīras pulka muzejā Ričmondā, Ziemeļjorkšīrā. Kopā ar citiem depozītiem oriģinālais ordenis tiek glabāts pilsētas vietējās bankas seifā.

       
       
   [12]

[13]
Ordeņa lente Apraksts Piezīmes
  Viktorijas krusts (VC) 1918. gada 14. decembrī[14]
  Medaļa par izciliem nopelniem 1918. gada 5. decembrī[14]
  Kara medaļa 1919. gada 13. martā[14]
  1914. gada zvaigzne Ar aizdari "1914. gada 5 Aug — 22 Nov "[15]
  Britu kara medaļa
  Uzvaras medaļa ar ozollapu
  Aizsardzības medaļa Apbalvots par dienestu aviācijas uzlidojumu aizsardzības vienības uzrauga Koventri Blitz laikā.
  Karaļa Džordža VI kronēšanas medaļa 1937 — pasniegta visiem dzīvajiem Viktorijas krusta kavalieriem.
  Karalienes Elizabetes II kronēšanas medaļa 1953 — pasniegta visiem dzīvajiem Viktorijas krusta un Džordža krusta kavalieriem.
  Karalienes Elizabetes II Sudraba jubilejas medaļa 1977 — pasniegta visiem dzīvajiem Viktorijas krusta un Džordža krusta kavalieriem.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «The London Gazette». 1918. gada 13. decembris.
  2. ↑ «Victoria Cross recipients of World War 1». The London Gazette. 1914–1918.
  3. ↑ «Vīrs, kurš izglāba Hitlera dzīvību, – Henrijs Tandijs». tvnet.lv. Skatīts: 2024-12-02.
  4. ↑ «Hero soldier permanently remembered in Leamington | Leamington Observer». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 24. jūnijs.
  5. ↑ Leamington Courier, 28 Aug 2011 — Birthplace of Leamington hero to be given blue plaque
  6. ↑ «Henry Tandey VC DCM MM». 2013. gada 13. novembris – caur learninghistory.co.uk.
  7. ↑ «World War I 1918 British soldier allegedly spares the life of an injured Adolf Hitler». This Day in History. History.com. Skatīts: 2015. gada 3. oktobris.
  8. ↑ Michael Morpurgo. «Michael Morpurgo on the soldier who could have stopped a world war with one shot». The Times Newspaper, 2015. gada 3. oktobris. Skatīts: 2015. gada 3. oktobris.
  9. ↑ John Godl. «How a Right Can Make a Wrong». FirstWorldWar.com, 2009. gada 22. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-04. Skatīts: 2015. gada 3. oktobris.
  10. ↑ «Did British soldier spare Hitler's life in WWI?». BBC News. 2014. gada 2. marts. Skatīts: 2015. gada 3. oktobris.
  11. ↑ «Henry Tandy». firstworldwar.com. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
  12. ↑ «Duke of Wellington's Regiment Website, VC Recipients. List of medals awarded – Henry Tandy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. februāris.
  13. ↑ «Medal entitlement of: Sergeant Henry TANDEY 5th Bn, The Yorkshire Regiment» – caur victoriacross.org.uk.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 Bethan Bell. «World War One: The British hero who did not shoot Hitler». BBC News, 2014. gada 4. augusts.
  15. ↑ «Private Henry Tandey VC 5DWR». The Duke of Wellington's Regiment (West Riding) Regimental Association. 1997. gada 11. novembris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Henrijs_Tandijs&oldid=4189432"