Viktorijas krusts
Viktorijas krusts (angļu: Victoria Cross, VC) ir augstākais militārais apbalvojums, kuru pasniedz par varonību cīņā aci pret aci ar ienaidnieku dažās Nāciju Sadraudzības valstīs un bijušajās Britu impērijas teritorijās. Viktorijas krustam ir augstāks stāvoklis pār citiem militārajiem ordeņiem, goda rakstiem un medaļām. To var saņemt jebkuras dienesta pakāpes bruņoto spēku persona vai civiliedzīvotājs, kura pakļāvusies militārajām pavēlēm. Viktorijas krustu pasniedz britu monarhs ceremonijā, kura notiek Bakingemas pilī. Viktorijas krusts kopā ar Džordža krustu ir arī Apvienotajā Karalistē augstākais apbalvojums par drošsirdību. Atšķirība starp šiem krustiem ir tā, ka Viktorijas krusts tiek pasniegts tikai militārajām personām, bet Džordža krusts - civilpersonām.
Vēsture labot šo sadaļu
Viktorijas krustu 1856. gada 29. janvārī ieviesa karaliene Viktorija, lai godinātu varonības aktus Krimas kara laikā. Kopš tā laika medaļa 1358 reizes piešķirta 1355 individuālajiem saņēmējiem. Kopš Otrā pasaules kara ir piešķirtas tikai 15 medaļas, no kurām 11 britu armijas un 4 Austrālijas armijas karavīriem. Tradicionālais skaidrojums par metālu, no kura izkaltas medaļas, ir tāds, ka tas cēlies no Sevastopoles aplenkumā iegūtajiem krievu lielgabaliem. Tomēr pētījumi liecina par citu materiāla izcelsmi.[1] Vēsturnieks Džons Glenfīlds konstatējis, ka metāls lielākajai daļai medaļu, kas izgatavotas kopš 1914. gada decembra, nācis no diviem ķīniešu lielgabaliem un ka nav pierādījumu par krievu izcelsmi.
 | Šis ar apbalvojumiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |