Helmers Pavasars

Helmers Pavasars (1903-1998) bija latviešu ērģelnieks, komponists, vijolnieks, publicists, diriģents un mūzikas pedagogs.

Helmers Pavasars Personīgā informācija Dzimis 1903. gada 19. maijā Lejasciems, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1998. gada 12. jūnijā (95 gadi) Londona, Lielbritānija Tautība Latvietis

Profesionālā informācija Skolotāji Jāzeps Vītols, Jānis Mediņš, Jēkabs Mediņš, Edmondo Lučini, Ādolfs Mecs, Ādolfs Ābele

Dzīvesgājums

Dzimis Gulbenes apriņķa Lejasciemā 1903. gada 19. maijā prāvesta Eduarda Pavasara ģimenē. Mācījās Valmieras mūzikas skolā. 1928. gadā beidza Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola speciālās teorijas un kompozīcijas klasi, 1930. gadā Ādolfa Meca vijoles klasi un 1938. gadā Jāņa Mediņa diriģēšanas klasi. Helmera Pavasara kora dziesmas tika godalgotas Latviešu dziesmu svētku biedrības pirms 1938. gada IX Dziesmu svētkiem izsludinātajā kora jaundarbu konkursā.

Līdz 1931. gadam viņš bija mūzikas skolotājs un ērģelnieks Rīgā. Pēc tam kora diriģents, ērģelnieks, vijoles spēles pasniedzējs mūzikas skolās Valmierā (1931–1932) un Cēsīs (1931–1940), no 1934. gada direktors, no 1937. gada tā pārdēvēta par Cēsu Tautas konservatoriju. Cēsīs viņš dibināja un vadīja pilsētas simfonisko orķestri un strādāja par vijoles spēles pasniedzēju un diriģentu arī Cēsu Skolotāju institūtā (1938–1940). No 1940. gada teorētisko priekšmetu docents Latvijas Konservatorijā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur vēlāk darbojās kā mācībspēks Baltijas Universitātē Pinebergā. Strādāja par kora diriģentu un ērģelnieku, galvenokārt Hamburgā. 1954. gadā H. Pavasars uzsāka ērģelnieka darbu Londonā, bija virsdiriģents Anglijas Latviešu dziesmu dienās (1958, 1961, 1967), kā arī 1. Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Hamburgā (1964).

1990. gadā viņš piedalījās 20. Latviešu vispārējo dziesmu svētku sarīkojumos Rīgā un saņēma Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesora grādu.

Miris Londonā 1998. gada 12. jūnijā, komponista kremēto mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonija notika 1999. gada 15. maijā Valmierā.

Piemiņas plāksne Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 8.

Muzikālie darbi

Vokālā mūzika: ap 80 kora dziesmu, 4 kantātes un apmēram 40 solo dziesmu. Instrumentālā mūzika: 2 stīgu kvarteti, "Concertino" - vijolei ar klavierēm. Simfoniskā mūzika: koncerts vijolei ar orķestri (1964).

Literatūra

• Ceriņa I. Bet diženi turējās [par H. Pavasaru] // Liesma (Valmiera). - 1990., 20. jūl. - 2. lpp.
• Grāvītis O. Komponista H. Pavasara mājuppārnākšana // Cīņa. - 1990., 24. jūl.
• Jakovicka L. Sēž zem svecēm ērģelnieks. . . H. Pavasaram - 90 // Māksla. - 1993., #2. /3. - 31.-33. lpp.
• Kalniņš I. H. Pavasara vokāli simfoniskie darbi. Dipl. darbs. Zin. vad. O. Grāvitis. - R. , 1991. (sk. LMA bibl.)
• Muižniece M. Komponista H. Pavasara dzīves stāsts // Latvju Mūzika. - 1982., #13. - 1201.-1213. lpp.
• Pavasars H. Esmu vienmēr liriķis bijis. . . [saruna ar komponistu H. Pavasaru ] // Literatūra un Māksla. - 1990., 29. sept. - 15. lpp.