Harri Martinsons
Harri Matinsons (zviedru: Harry Martinson; dzimis 1904. gada 6. maijā, miris 1978. gada 11. februārī) bija zviedru modernisma dzejnieks un prozaiķis, 1974. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts kopā ar Eivindu Junsonu.
| |||||||||||||||
|
BiogrāfijaLabot
Harri Martinsons dzimis 1904. gadā Jemshēgā. Pēc tēva nāves un mātes aizbraukšanas, pametot ģimeni, pavadījis bērnību dažādās ģimenēs laukos, kur viņā dzimusi mīlestība pret dabu. Vēlāk, divus gadus klaiņojis pa Zviedriju un Norvēģiju, kļūst par jūrnieku, sešos gados nomainīdams četrpadsmit dažādus kuģus. Atgriezies Zviedrijā tuberkulozes dēļ, 1929. gadā debitē kā dzejnieks un salaulājas ar zviedru rakstnieci Mou Martinsoni. 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā darbojies arī kā gleznotājs. Pēc dalības Padomju rakstnieku kongresā Maskavā 1934. gadā viļas komunisma ideālos. Vēlāk šī iemesla dēļ pēc Padomju Savienības uzbrukuma Somijai kļūst par brīvprātīgo Somijas pusē. Par šo pieredzi arī sarakstījis grāmatu.[1] 1979. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā "par darbiem, kas notver rasas lāsi un atspoguļo visumu."[2] Tā kā Martinsons bija Zviedrijas akadēmijas loceklis, prēmijas piešķiršana izraisīja asas debates un kritiku. Tas lielā mērā arī noveda pie Martinsona pašnāvības 1978. gadā Stokholmā.[3]
DaiļradeLabot
Vairākās valodās tulkots Martinsona daļēji autobiogrāfiskais romāns "Ziedošā nātre" (Nässlorna blomma, 1935), kas vēsta par zēnu, kurš agri zaudējis tēvu, bet māte ģimeni pametusi un pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpat kā tas noticis ar pašu Martinsonu. Panākumus guvusi viņa zinātniski fantastiskā poēma "Aniāra" (Aniara: en revy om människan i tid och rum, 1956), pēc kuras motīviem sarakstīta un iestudēta opera. Martinsona dzejā dabas motīvi mijas ar civilizācijas kritiku.[3]
Darbu tulkojumi latviešu valodāLabot
Latviešu valodā izdots Martinsona romāns "Ceļš uz Zvanu draudzi" (Daugava, 1953), dzejoļus atdzejojis Andrejs Irbe, publicēti trimdas žurnālā "Jaunā gaita".
AtsaucesLabot
- ↑ Rosemary M. Canfield Reisman, ed., Critical Survey of Poetry: European Poets, 4th ed. (Pasadena: Salem Press, 2011), 2: 681-85.
- ↑ http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1974/
- ↑ 3,0 3,1 http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/1974/martinson-article.html
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harri Martinsons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Harri Martinsona dzeja latviski Andreja Irbes atdzejojumā
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |