Harijs Lazdiņš
Harijs Lazdiņš (dzimis 1910. gada 25. jūlijā Liepājā, miris 1988. gada 23. augustā Kanādā) bija Latvijas futbolists, vārtsargs.
Personas dati | |||
---|---|---|---|
Pilns vārds | Harijs Jakobs Lagzdiņš-Lazdiņš | ||
Dzimis | 1910. gada 25. jūlijā | ||
Dzimšanas vieta | Liepāja, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) | ||
Miris | 1988. gada 23. augustā (78 gadu vecumā) | ||
Miršanas vieta | Kingstona, Kanāda | ||
Sporta veids | futbols | ||
Pozīcija | Vārtsargs | ||
Profesionālie klubi | |||
Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
1927-1940 | Liepājas "Olimpija" | ||
1940 | Liepājas Dinamo | ||
1942-1944 | Liepājas "Olimpija" | ||
1946 | Schwaben Augsburg | ||
1947 | FC Gundelfingen | ||
1948 | RFC Liege | ||
Nacionālā izlase | |||
1929-1938 | Latvija | 18 | (0) |
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Liepājā Jēkaba Lagzdiņa un viņa sievas Alvīnes (meitas uzvārds Vilcēns) ģimenē. Trīsdesmitajos gados strādāja kā kasieris Ploču kūdras fabrikā.
Ar sportu sāka nodarboties 1925. gadā — sākumā ar ātrslidošanu un vieglatlētiku (lodes grūšanu, diska mešanu), bet pēc iestāšanās "Olimpijas" rindās sāka spēlēt bendiju, spēlēja arī hokeju, bija viens no Olimpijas labākajiem uzbrucējiem.
Liepājas "Olimpijas" pirmās komandas vārtos debitēja 1927. gadā, sākotnēji bija Kārļa Minsterjāņa dublieris, bet jau 1928. gada Virslīgas sezonā kļuva par tās pamatvārtsargu un šo posteni nemainīgi saglabāja līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā. Šo gadu laikā sešas reizes izcīnīja Latvijas meistara titulu (1928, 1929, 1933, 1936, 1938, 1939), trīs reizes ieguva Rīgas kausu (1928—1930). Latvijas izlases sastāvā divas reizes ieguva Baltijas kausu (1936, 1937). Līdzās 18 spēlēm, ko Lazdiņš aizvadīja Latvijas izlases vārtos, daudzas reizes viņš tās spēlēs bija rezerves vārtsargs. Viņa spēles maniere nebija spilgta — Lazdiņš nežilbināja ar akrobātiskiem lēcieniem, toties bija drošs gan tverot augstas bumbas, gan metoties uzbrucējiem kājās.
Lazdiņam bija daudzas izcilas sezonas, bet spožākā bija 1936. gadā, kad Latvijas Virslīgā sešās spēlēs pēc kārtas nosargāja savus vārtus neieņemtus un visā turnīra 2. riņķī ielaida tikai vienus vārtus, kā arī sargāja Latvijas izlases vārtus visās 5 tās spēlēs.
Otrā pasaules kara laikā turpināja spēlēt Liepājā, pārstāvot "Dinamo" (padomju okupācijas gadā), bet tad atkal "Olimpiju" (nacistu okupācijas gados).
1945. gada rudenī Baltijas tautu sporta sacīkstēs bija Latvijas karognesējs un sargāja vārtus futbola turnīrā, kurā Latvija uzvarēja (to pašu — karoga nesēja pienākumu pildīšanu un uzvaru turnīrā Lazdiņš atkārtoja 1947. gadā). 1946. gada pavasarī organizēja latviešu futbola izlasi Vācijas amerikāņu zonā. Spēlēja reģiona augstākajā līgā Schwaben Augsburg sastāvā. 1947. gada nogalē pārcēlās uz Ljēžu, Beļģijā, kur pārstāvēja augstākās līgas komandu RFC Liege un strādāja kā ogļracis. No turienes izceļoja uz Kanādu, kur strādāja metāllietuvē kā veidotājs Sentkaterinsā. Mūža nogalē bija aizrautīgs makšķernieks, Kingstonas kluba biedrs. Kanādā pirmos gadus bija vietējās arodbiedrības komandas vārtsargs, no 1950. līdz 1952. gadam spēlēja Toronto latviešu futbola komandā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Harijs Lazdiņš. Futbols Latvijā 1907-1940». kazhe.lv. Skatīts: 2020. gada 23. oktobrī.