Gunārs Meierovics
Gunārs Meierovics (1920. gada 12. maijs — 2007. gada 11. februāris) bija Latvijas politiķis, Zigfrīda Meierovica dēls.
Gunārs Meierovics | |
---|---|
Saeimas deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1920. gada 12. maijā Rīga, Latvija |
Miršanas dati |
2007. gada 11. februārī (86 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Politiskā partija |
Latvijas Zemnieku savienība LC |
Biogrāfija
labot šo sadaļuGunārs Meierovics ir studējis tautsaimniecību un inženierzinātnes Latvijas un Baltijas Universitātē. Otrajā pasaules karā tika iesaukts latviešu leģionā, vēlāk pēc bēgļu gaitām Vācijā izceļoja uz ASV, kur strādāja ASV Aizsardzības departamentā. Aktīvi darbojās Amerikas Latviešu apvienībā.
1961. gadā bija viens no galvenajiem aktīvistiem Apvienoto baltiešu komitejas izveidē ASV. Tāpat Meierovics ilgstoši vadīja Pasaules brīvo latviešu apvienību. 2001. gadā Meierovicam tika piešķirta PBLA balva "par plašo, ilgstošo un sekmīgo darbu baltiešu polītiskā stāvokļa nostiprināšanā ASV un Eiropā, cīņā par mūsu tautas brīvību un par jaunās paaudzes ievadīšanu latviešu centrālo organizāciju darbā".[1]
1993. gadā no "Latvijas ceļa" saraksta tika ievēlēts 5. Saeimā, izvirzīts par Valsts prezidenta kandidātu. 1993.—1994. gadā Valda Birkava valdībā Meierovics ieņēma Baltijas valstu un ziemeļvalstu valsts ministra posteni Ārlietu ministrijā.
Meierovics bija latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs. 1995. gada novembrī viņam tika piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Gunārs Meierovics nomira 2007. gada 11. februāri pēc ilgas un grūtas slimības.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Paziņojums par PBLA balvas piešķiršanu 2001. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2007. gada 8. oktobrī.
- ↑ «Miris Gunārs Meierovics». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 14. martā. Skatīts: 2007. gada 8. oktobrī.