Grudinovka
Grudinovka (krievu: Грудиновка) jeb Hrudzinauka (baltkrievu: Грудзінаўка) ir agropilsētiņa Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Bihavas rajonā. Bijusī latviešu kolonija.
| Grudinovka Грудзінаўка | |
|---|---|
 Grudinovkas muiža | |
  Grudinovka | |
| Koordinātas: 53°38′00″N 30°28′30″E / 53.63333°N 30.47500°EKoordinātas: 53°38′00″N 30°28′30″E / 53.63333°N 30.47500°E | |
| Valsts |
 Baltkrievija |
| Apgabals | Mogiļevas apgabals |
| Rajons | Bihavas rajons |
| Iedzīvotāji (2019) | |
| • kopā | 569 |
| Laika josla | EET (UTC+3) |
 Grudinovka Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmos latviešu kolonistus Mogiļevas guberņas Bihovas apriņķa Grudinovkas muižnieks grāfs Tolstojs ataicināja 1863. gadā, tie strādāja par muižas kalpiem. 1871. gadā šeit jau dzīvoja 40 dundadznieku un citas ģimenes, kas mežos nomāja 1436 desetīnas zemes. Daļa zemnieku zemi iepirka, pārējie kļuva par nomniekiem. Kad 1909. gadā muižu nopirka cits, tad daudziem latviešiem, kam bija iekrājušies lieli parādi, mājas bija jāatstāj. Tās ieguva apkārtnes krievi, bet vēlāk atkal atpirka latvieši. Bērnus mācīja uzceltā lūgšanu namā. Vēlāk ar valsts atbalstu uzcēla zemstes skolu. Mogiļevas mācītājs brauca noturēt dievkalpojumus divas reizes gadā, bet citās svētdienās tos vadīja vietējais skolotājs un kuplināja dziedātāju koris. 1893. gadā šeit nodibinājās arī katoļu apustuļu draudze ar 35 locekļiem un savu baznīcu.[1]
1924. gadā tika nodibināta Grudinovkas latviešu nacionālā ciema padome.[2]
1928. gada vasarā kolonistiem atņēma daudz zemes, kā vienu no turības pazīmēm uzskatot algotu strādnieku nodarbināšanu. 1929. gada kolonijā bija 130 saimnieku ar 100 kalpiem. Lai izbēgtu no represijām, daudzi kolonisti ganus pieņēma par audžubērniem. 1929. gadā Grudinovkā aizliedza ielaist mācītāju, un luterāņu baznīcu pārvērta par produktu noliktavu. Jau 1930. gadā darbojās kolektīvs "Gaisma", kur 1931. gadā bija 14, bet 1934. gadā 30 latviešu un 19 baltkrievu saimniecību. Grudinovkas latviešu ciema padomē visa lietvedība notika baltkrievu valodā. 1934. gadā Grudinovkā bija 154 saimniecības. 100 latviešu un 54 baltkrievu. Uz 1935. gadu vēl darbojās latviešu vidusskola ar 4 skolotājiem, siera un sviesta rūpnīca, kultūras nams.[3]
Grudinovkas latviešu nacionālo ciema padomi likvidēja 1939. gadā kā pēdējo no Baltkrievijas latviešu pašvaldībām.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. (1938)
- ↑ 2,0 2,1 М. Королёв. Латышские национальные сельсоветы как явление в национальной политике БССР
- ↑ Šķilters K. Latvju zemnieks Baltkrievijā pirms un pēc Oktobra revolūcijas. (1935) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē.127.lpp
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |