Grasshopper Club Zürich ir Šveices sporta klubs no Cīrihes, plašāk pazīstams ar futbola komandu, kas pašlaik spēlē Šveices futbola otrajā spēcīgākajā līgā — Izaicinājuma līgā. Ar 1600 kluba biedriem Grasshopper ir lielākais Šveices sporta klubs. Klubam ir deviņi oficiāli fanu klubi.
Klubu 1886. gada 1. septembrī nodibināja angļu students Toms E. Grifits. Tas ir otrs vecākais Šveices futbola klubs aiz FC St. Gallen. Pirmo spēli klubs aizvadīja tā paša gada oktobrī pret ETH. 1893. gadā Grasshopper kļuva par pirmo Šveices komandu, kura spēlēja Vācijā.[1]
1896. gadā klubs sadalījās, izveidojot vēl vienu Cīrihes komandu - FC Zürich, un kopš tā laika šie klubi ir nesamierināmi pretinieki. Nākamajos gados Grasshopper kļuva par pirmajiem Šveices čempioniem un spēja iegūt šo titulu 27 reizes, kā arī 21 reizi ieguva Šveices kausu. 1909. gadā Grasshopper izstājās no futbola federācijas līdz pat 1919. gadam (Pirmā pasaules kara beigām).[1]
Šobrīd šā klubā kluba biedri var nodarboties arī ar airēšanu, hokeju, tenisu, lauka hokeju, kērlingu un skvošu.
- Sihlhölzli
- Stadion im Quartier Seefeld
- Hardau stadions
- Hardturm stadions
- Letzigrund stadions
Pašlaik Grasshopper futbola komanda mājas spēles aizvada Letzigrund stadionā Cīrihē.
- Šveices Superlīga[2]
- Čempioni (27): 1897–98, 1899–00, 1900–01, 1904–05, 1920–21, 1926–27, 1927–28, 1930–31, 1936–37, 1938–39, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1951–52, 1955–56, 1970–71, 1977–78, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1989–90, 1990–91, 1994–95, 1995–96, 1997–98, 2000–01, 2002–03
- Vicečempioni (21): 1925–26, 1928–29, 1929–30, 1932–33, 1933–34, 1937–38, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1967–68, 1972–73, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1986–87, 1988–89, 1993–94, 1998–99, 2001–02, 2012–13, 2013–14
- Šveices kauss[3]
- Kausa ieguvēji (19): 1925–26, 1926–27, 1931–32, 1933–34, 1936–37, 1937–38, 1939–40, 1940–41, 1941–42, 1942–43, 1945–46, 1951–52, 1955–56, 1982–83, 1987–88, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 2012–13
- Finālisti (13): 1927–28, 1930–31, 1932–33, 1948–49, 1952–53, 1957–58, 1962–63, 1977–78, 1992–93, 1994–95, 1998–99, 2001–02, 2003–04
- Šveices Līgas kauss[4]
- Kausa ieguvēji (2): 1973, 1974–75
- Finālisti (2): 1977–78, 1979–80
- Šveices superkauss[5]
- Kausa ieguvēji (1): 1989
- Finālisti 1988, 1990
- UEFA kauss
- Pusfinālisti (1): 1977–78
- UEFA Intertoto kauss
- Uzvarētāji (2): 2006, 2008
- Alpu kauss[6]
- Finālisti (2): 1984, 1987
- Rodžers Berbidžs
- Alfrēds "Fredijs" Bikels
- Tomass Bikels
- Stefans Šapuisā
- Džovanne Elbers
- Ouve Grāns
- Renē Hisijs
- Kurts Jara
- Papa Bouba Diops
- Marsels Kollers
- Stefans Lihtšteiners
- Andrē Meijers
- Severīno Minelli
- Patriks Millers
|
- Ginters Necers
- Volters Skellers
- Čiriako Sforca
- Johans Fogels
- Klaudio Sulšers
- Alains Saters
- Kubilejs Tirkjilmazs
- Broņislavs Vukosavlijevičs
- Hakans Jakins
- Murats Jakins
- Reto Cīglers
- Adrians De Vicente
- Vintons Rufers
- Igors Stepanovs
|
Treneris | Gadi
| Dori Kiršners | 1925-1934
| Karls Rapans | 1935-1948
| Hardijs Volters | 1948-1950
| Villijs Tremls | 1950-1955
| Villijs Hānemans | 1955-1958
| Tonijs Pogačniks un Alfrēds "Fredijs" Bikels | 1958-1960
| Broņislavs Vukosaljevičs | 1960-1963
| Alfrēds "Fredijs" Bikels | 1963-1964
| Alberts Sings | 1964-1966
| Volters Brunners Un Verners Šlejs | 1966-1967
| Anrī Skiba | 1967-1969
| Volters Brunners un Verners Šlejs | 1969-1970
| Renē Hisijs | 1970-1973
| Ēriks Fogels un Istvans Sabo | 1973-1976
| Helmuts Johansens | 1976-1979
| Jirgens Sundermans | 1979-1980
| Timo Koniecka | 1980-1982
| Henness Vaisvailers | 1982-1983
| Miroslavs Blaževičs | 1983-1985
| Timo Koniecka | 1985-1986
| Kurts Jara | 1986-1988
|
|
Treneris | Gadi
| Otmārs Hicfelds | 1988-1991
| Oldričs Švābs | 1991-1992
| Leo Bēnhakers | 1992-1993
| Kristians Gross | 1993-1997
| Hanspēters Latours | 1997
| Rolfs Frindžers | 1998
| Rodžers Hedži | 1999
| Rojs Hodžsons | 1999-2000
| Hanspēters Caugs | 2000-2001
| Pjets Hambergs | 2001-2002
| Marsels Kollers | 2002-2003
| Karloss Bernedžers | 2003-2004
| Alains Džeidžers | 2004-2005
| Hanspēters Latours | 2005-2006
| Krassimirs Balakovs | 2006-2007
| Karloss Bernegers | 2007
| Hanspēters Latours | 2007–2009
| Čiriako Sforca | 2009–2012
| Uli Forte | 2012–2013
| Mihaels Skibe | 2013–2015
| Pjerluidži Tami | 2015–
|
|