Gramzdas pagasts
Gramzdas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Kalētu, Virgas, Priekules, Vaiņodes pagastiem, kā arī Lietuvas Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Skodas un Aleksandrijas seņūnijām.
| Gramzdas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Gramzda |
| Kopējā platība:[1] | 84,7 km2 |
| • Sauszeme: | 83,2 km2 |
| • Ūdens: | 1,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 580 |
| Blīvums (2024): | 7,0 iedz./km2 |
 Gramzdas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu
Zināms, ka pēc hercoga Gotharda 1567. gada pavēles Gramzdas muižas dzimtkungs Gerhards Nolde uzcēla Gramzdas draudzes novada baznīcu. 1920. gada Latvijas zemes reformas gaitā Dižgramzdas muiža (Groß-Gramsden) ar Lauku un Smikšu pusmuižām tika sadalīta 87 vienībās 1485 ha kopplatībā, Mazgramzdas muiža (Klein-Gramsden) 52 vienībās 978 ha kopplatībā (kungu mājā ierīkoja Priekules virsmežniecību), Trekņu muižu (Trekken) ar Jauno un Maztrekņu pusmuižām 52 vienībās 715 ha kopplatībā, Gaļķintu muiža (Galkiten) 3 vienībās 99 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Liepājas apriņķa Gramzdas pagasta platība bija 67,9 km² un tajā dzīvoja 1380 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Gramzdas un Mazgramzdas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gramzdas ciems ietilpis Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Gramzdas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mazgramzdas ciemu, 1961. gadā — likvidēto Aizvīķu ciemu, 1975. gadā daļa teritorijas pievienota Priekules ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gramzdas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākas apdzīvotās vietas ir Gramzda (pagasta centrs), Aizvīķi, Ozolbunči, Laukmuiža, Mazdāma.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Sudrabu Edžus, skolotājs un rakstnieks, Gramzdas ministrijas skolas pārzinis (1888-1906)
- Ēvalds Rimbenieks (1888—1943), Latvijas finanšu ministrs (1934), Liepājas pilsētas galva.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 10 500. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |