Ferdinands Grīniņš
Ferdinands Grīniņš (dzimis 1884. gada 27. aprīlī, miris 1906. gada 27. decembrī), segvārdi Zaļais, Burlaks, bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1884.gada 27.aprīlī Ventspilī Kārļa Grīniņa un Annas (dzimušas Rozes) ģimenē[1]. Brālis - Latvijas zemūdeņu diviziona kapteinis Nikolajs Grīniņš (1891 - 1981). 1901. gadā iesaistījās revolucionārajā kustībā, no 1904. gada — LSDSP Rīgas komitejas loceklis. 1905. gada revolūcijas laikā bija kaujinieku grupas loceklis Rīgā, Liepājā un Tukumā. Organizēja Tukuma bruņoto sacelšanos. Organizēja ieroču iepirkšanu Beļģijā un Šveicē.
1906. gada oktobrī viņu apcietināja un sekojošajā tiesas prāvā, kurā tiesāja 16 cilvēkus, apsūdzības tika izvirzītas par dažādiem uzbrukumiem, kopumā vismaz par 24 epizodēm. Šajā prāvā F.Grīniņam un Otto Sniķeram (1885—1906) piesprieda 15 gadus ilgu cietumsodu. 1906. gada 27. decembrī pa ceļam uz Koknesi viņu nošāva, vedot uz ieslodzījuma vietu, it kā bēgšanas mēģinājuma dēļ.[2][3][4]
1920.—1930. gados Kārlis Beierbahs (1902—1941), vācot foto liecības par 1905. gada revolūcijas dalībniekiem un notikumiem, nofotografēja arī F.Grīniņa un Otto Sniķera bojāejas vietu.
Piemiņa
labot šo sadaļu- Liepājā ir Ferdinanda Grīniņa iela.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ventspils ev. lut. pilsētas draudzes dzimušo reģistrs - 1884 - nr.51
- ↑ 1905. gada revolucija Latvijā (1975)
- ↑ Piemiņas plāksne nošaušanas vietā
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 641. lpp. (1983).