Gorio tēvs

"Gorio tēvs" (franču: "Le Père Goriot") ir 1835. gadā franču rakstnieka un dramaturga Onorē de Balzaka (1799—1850) sarakstīts romāns, kas ir iekļauts sadaļā "Ainas no Privātas Dzīves" (Scènes de la vie privée) Balzaka romānu krājumā "Cilvēciskā komēdija" (La Comédie humaine). Romāns norisinās 1819. gadā Parīzē, tas seko trīs savstarpēji saistītu personāžu likteņiem: novecojušajam un ģimenes mīlošajam Gorio, noslēpumainajam un slepus dzīvojošajam noziedzniekam Votrenam un naivajam tieslietu studentam Eiženam de Rastinjakam.

1897. gada "Gorio tēva" izdevuma titullapas gravīra.

Oriģināli publicēts kā viens vairāku romānu sērijā 1834-35. gada ziemā, "Gorio Tēvs" ir uzskatāms par Balzaka vissvarīgāko romānu. Balzaks tajā pirmo reizi lieto tēlus, kas jau parādījušies citās grāmatās, un tā ir viņa prozas ļoti raksturīga īpatnība, kas padara Cilvēcisko Komēdiju par unikālu daiļliteratūras darbu. Romāns arī uzskatāmi parāda autora reālisma stilu, kur tiek izmantotas sīkas detaļas, lai veidotu tēlus un zemtekstu.

Romāns risinās Burboņu Dinastijas Resaurācijas laikā, periodā, kas pilnīgi izmainīja Francijas sabiedrības dzīvi; cilvēku centieni nosargāt savu augstās klases statusu ir daiļdarbā ļoti spilgti attēlota tēma. Caur Gorio un citiem tēliem Balzaks analizē arī ģimenes un laulības tēmu un sniedz tām ļoti pesimistisku attēlojumu.

Par šo romānu ir ļoti dažādas atsauksmes. Daži kritiķi slavē Balzaku par viņa komplicētajiem tēliem un detalizēto stilu; citi viņu nosoda par pārlieku spilgto korupcijas un alkatības tēmu attēlošanu. Kā paša autora mīļākā grāmata, "Gorio Tēvs" laika gaitā ir ieguvis plašu popularitāti un ir ticis gan ekranizēts, gan uzvests uz skatuves. Romāna rezultātā franču valodā vārds Rastinjaks ir ieguvis jaunu nozīmi - cilvēks, kurš tiecas pēc augsta sabiedrības statusa un izmantos jebkādus līdzekļus, lai to sasniegtu.