Goda doktors (latīņu: docteur honoraire) ir goda nosaukums, kas nerada doktora zinātniskā grāda tiesības. Pasaulē goda doktora nosaukumus parasti piešķir akadēmijas un universitātes. Doctor honoris causa un Dr. h. c. ir goda doktora nosaukuma latīniskie apzīmējumi. Personai, kurai nav zinātniskā doktora grāda, goda doktora nosaukumu iesaka lietot tikai kā apbalvojumu, nevis izglītības vai zinātnes apliecinājumu, biogrāfijā vai Curriculum vitae.[1] Akadēmiskā pasaulē personām, kuras nav doktori, iesaka atturēties no piekrišanas iegūt maldinošu goda doktora nosaukumu,[2] kā arī ierobežot tā lietošanu plašākā sabiedrībā.[3] Konvencionāli goda doktora nosaukuma ieguvēji nedrīkst lietot abreviatūru "Dr." ikdienas dzīvē, korespondencē un pirms vārda, uzvārda vizītkartēs.[4][5] Kuriozi, ka pasaulē visvairāk goda doktora grādus ieguvis priesteris Teodors Hesburgs.[6] Indonēzijas prezidents Sukarno tika asi kritizēts par divdesmit sešu goda doktora grāda iegūšanu un abreviatūras "Dr." kombinēšanu ar savu inženiera diplomu 'Dr. Ir. Sukarno'.[7]

Goda doktora nosaukums Latvijā labot šo sadaļu

Likums atļauj Latvijā goda doktora nosaukumu piešķirt tikai septiņām valsts institūcijām, kas visas ir atvasinātas publisko tiesību personas, — Latvijas Zinātņu akadēmijai un sešām valsts dibinātām universitātēm,[8] tātad bez akadēmijas Latvijā goda doktora nosaukumu drīkst piešķirt:

Likums paredz, ka goda doktora grāds nerada personai zinātnieka tiesības vai tiesības, kādas ir personai ar zinātnisko grādu. Goda doktora grādu piešķir pasaulē visizcilākajiem zinātniekiem kā Nobela Prēmijas laureātiem un līdzvērtīgiem. Piemēram, Latvijas goda doktora grāds piešķirts ir tādām personībām kā Žans-Davids Eduards Avanels, Pauls Ariste, Renāte von Bardelebena, Imanuels Bencingers, Rolfs Martins Cinkernāgels, Ernests Foldāts, Trevors Gārts Fennels, Otrīds Hefe Kants, Kristaps Keggi, Alīse Laua, Augusts Lēbers, Eižēns Leimanis, Ervīns Oberlenders, Eižens Ostvalds, Ismails Serageldins, Pauls Valdens, Oktāvs Trebū, Eberhards Zaidels, Pjērs Žiudiselī un citi.

Goda doktora nosaukums kā augstākais pagodinājums būtiski atšķirās no goda profesora, goda locekļa vai goda biedra nosaukuma, jo šo nosaukumu izmantošanu nereglamentē Zinātniskās darbības likums. Goda doktora nosaukuma piešķiršana Latvijas politiķiem, kam nav zinātnisku nopelnu, ir publiski kritizēta.[9] Latvjas zinātņu akadēmija definē jēdzienu "goda doktors" kā (angļu: honorary doctor), (krievu: почетный доктор), (vācu: Ehrendoktor), (franču: docteur honoraire), ko universitātes un zinātniskās iestādes piešķir ievērojamiem zinātniekiem, politiskiem vai sabiedriskiem darbiniekiem, kas nav šo iestāžu mācībspēki.[10] Augstskolas, kas nav universitātes, Zinātņu akadēmijas definīcijā tāpat kā Latvijas Republikas Zinātniskās darbības likumā neietilpst.

Goda doktora nosaukuma piesavināšanās labot šo sadaļu

Dažkārt par goda doktoriem dēvē personas, kurām šādus titulus piešķi institūcijas, kurām nav tiesību to Latvijas goda doktora grādu piešķirt, piemēram, vijolnieks Mihails Kaziņiks sevi dēvē par "RISEBA goda doktoru",[11] taču goda doktors saskaņā ar likumu nav. Ausma Špona dēvē sevi par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas goda doktori.[12] Uzņēmējs un politiķis Uldis Pīlēns, vadot Integrālās izglītības institūtu, dēvējas par goda doktoru,[13] lai arī tiesiska pamata tam nav, proti, goda doktora grādu it kā piešķīrusī institūcija nekad nav bijusi tiesīga tādus izsniegt.[14] Goda nosaukumu piesavināšanos Latvijas sabiedrībā parasti nosoda.[15]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Honorary Degrees». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. septembrī. Skatīts: 2019. gada 14. maijā. Arhivēts 2009. gada 16. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. Amy McNeilage. «Ian Thorpe now Dr Thorpedo, man of letters». The Sydney Morning Herald, 4–5 October 2014. 31. lpp. Skatīts: 2014. gada 4. oktobris.
  3. «Honorary Doctorate Guidelines». University of Southern Queensland. 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-25.
  4. «The Honorary Degree». West Virginia University. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 30. martā. Skatīts: 2015. gada 14. marts. [H]onorary degree recipients should not refer to themselves as "Doctor", nor should they use the title on business cards or in correspondence. However, the recipient is entitled to use the appropriate honorary abbreviation behind his or her name
  5. «How to Address Those With Honorary Degrees». Protocol School of Washington. Skatīts: 2015. gada 14. marts.
  6. TMP/ENR // Marketing Communications: Web // University of Notre Dame. «Honorary Degrees». Father Hesburgh.
  7. «KETETAPAN MAJELIS PERMUSYAWARATAN RAKYAT SEMENTARA REPUBLIK INDONESIA No.XXXIII/MPRS/1967 TENTANG PENCABUTAN KEKUASAAN PEMERINTAH NEGARA DARI PRESIDEN SUKARNO» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-13. Skatīts: 2013-09-07.
  8. Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu — Zinātniskās darbības likuma 12. panta pirmā daļa, Latvijas Vēstnesis, Nr. 70 (3228), 2005, 5. maijs; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Nr. 10, 2005, 26. maijs
  9. Žukova, Katrīna. "Goda doktors — importa instruments un pateicības apliecinājums", DELFI, 2017, 1. septembris
  10. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas terminoloģijas datu bāze - "goda doktors".
  11. LETA, "Uz unikālu koncertlekciju “Vijoles triumfs” aicina maestro Mihails Kaziņiks", Latvijas Avīze, 2019, 31. janvāris
  12. [https://web.archive.org/web/20190513222805/https://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/radosa-lidere-un-fenomens-latvijas-pedagogija Arhivēts 2019. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. Brinkmane, Ilze. "Radoša līdere un fenomens Latvijas pedagoģijā", Izglītība un Kultūra, 2013, 25. oktobris]
  13. Uldis Pīlēns — Dr.h.c.
  14. Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu — Zinātniskās darbības likuma 12. panta pirmā daļa, Latvijas Vēstnesis, Nr. 70 (3228), 2005, 5. maijs; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Nr. 10, 2005, 26. maijs
  15. [https://web.archive.org/web/20190513225810/http://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piesavinas-lacplesa-ordena-kavaliera-nosaukumu-102517 Arhivēts 2019. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē. Varnevičs, Uldis. "Piesavinās Lāčplēša ordeņa kavaliera nosaukumu", Bauskas dzīve, 2013, 14. decembris]