Glastonberijas festivāls

Glastonberijas festivāls
	Glastonberijas festivāls 2003. gadā
Norises vieta	Piltona, Somerseta, Apvienotā Karaliste
Gadi	1970. gada 19. septembris – pašlaik
Dibinātāji	Maikls Īviss
Žanrs	rokmūzika, folkmūzika
Mājaslapa	https://glastonburyfestivals.co.uk/

Glastonberijas festivāls (formāli Glastonberijas Laikmetīgās skatuves mākslas festivāls un sarunvalodā pazīstams kā Glastonberija) ir piecu dienu laikmetīgās skatuves mākslas festivāls, kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, Somersetā, Anglijā. Papildus mūsdienu mūzikas koncertiem festivālā notiek dejas, komēdijas, teātra, cirka, kabarē un citi mākslas priekšnesumi. Pasaulslaveni popa un roka mākslinieki piedalījušies kā galvenie festivāla izpildītāji, kā arī tūkstošiem citu mūziķu, kas uzstājas uz mazākām festivāla skatuvēm un uzstāšanās zonās. Festivālā ierakstītas filmas un albumi, un to plaši atspoguļo televīzijā un laikrakstos gan Lielbritānijā gan citās valstīs.

Glastonberija notiek uz 1500 akru lielas lauksaimniecības zemes,^[1] un to apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku,^[2] tāpēc tai nepieciešama plaša drošības, transporta, ūdens un elektrības apgādes infrastruktūra. Lai gan apmeklētāju skaitu dažkārt palielina vārtu lauzēji, 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 cilvēku, un tā galvenie mākslinieki bija britu grupa Levellers, kuri uzstājās uz Piramīdas skatuves (The Pyramid Stage).^[3] Lielākā daļa festivāla darbinieku ir bezalgas brīvprātīgie, kas palīdz festivālam savākt miljoniem mārciņu labdarības organizācijām.

Festivāls tiek uzskatīts par lielu britu kultūras notikumu, un to iedvesmojis hipiju ētoss, 60. gadu kontrkultūra un brīvā festivāla kustība. Šo tradīciju pēdas ir saglabātas Zaļo lauku zonā, kas ietver sektorus, kas pazīstamas kā Zaļās nākotne, Akmens aplis un Dziedināšanas lauks.^[4] Maikls Īviss vadīja pirmo festivālu, ko toreiz sauca par Piltonas festivālu, pēc tam, kad 1970. gadā bija noskatījies brīvdabas Led Zeppelin koncertu Blūza un progresīvās mūzikas festivālā Bātā.

Festivāls rīkots ar pārtraukumiem no 1970. līdz 1981. gadam, un kopš tā laika tas tiek rīkots gandrīz katru gadu, izņemot "papuves gadus", kas lielākoties tiek ņemti ar piecu gadu intervālu, lai dotu atpūtu zemei, vietējiem iedzīvotājiem un organizatoriem. 2018. gads bija "papuves gads", un 2019. gada festivāls notika no 26. līdz 30. jūnijam. Kopš tā laika COVID-19 pandēmijas dēļ ir bijuši divi secīgi "papuves gadi".^[5] Festivāls atgriezās 2022. gadā no 22. līdz 26. jūnijam kopā ar tādiem galvenajiem māksliniekiem kā Billiju Eilišu, Polu Makartniju un Kendriku Lamāru. Nākamais festivāls norisinājās 2023. gadā no 21. līdz 25. jūnijam, kur galvenie mākslinieki bija Arctic Monkeys, Guns N' Roses un Eltons Džons ar savu pēdējo koncertu Lielbritānijā.

Vēsture

1970

Pirmais festivāls kas norisinājās Worthy Farm bija Popa, blūza un folka festivāls,^[6] ko 1970. gada 19. septembrī, vadīja Maikls Īviss un kurā piedalījās 1500 cilvēku. Organizators Maikls Īviss nolēma rīkot pirmo festivālu pēc tam, kad 1970. gadā netālu esošajā Bātā notiekošajā Bath and West Showground noskatījās Led Zeppelin brīvdabas koncertu.^[7]

Sākotnējie galvenie mākslinieki bija paredzēti The Kinks, Wayne Fontana un Mindbenders, taču šos māksliniekus īsā laikā aizstāja Tyrannosaurus Rex, vēlāk kļuva pazīstama kā T. Rex. Biļetes maksāja vienu sterliņu mārciņu (2023. gadā vērtība būtu £20). Citi apmaksātie mākslinieki bija Steamhammer, Quintessence, Stackridge, Al Stewart, Pink Fairies un Keith Christmas.^[8]^[9]

Izmitināšana festivāla laikā

Lielākā daļa cilvēku, kas uzturas Glastonberijas festivālā, apmetas teltīs. Ir dažādas kempinga zonas, katrai no tām ir sava atmosfēra. Limekilns un Hitchin Hill Ground ir klusāki kempingi, savukārt Pennard Hill Ground ir rosīgs kempings. Cockmill Meadow ir ģimenes kempings, un Wicket Ground ieviests 2011. gadā kā otrs tikai ģimenēm paredzēts kempings. Pieejams arī kempings Spring Ground. Izmitināšana kempingā ir iekļauta standarta ieejas biļetes cenā, bet festivāla apmeklētājiem jāņem līdzi savas teltis. Tipi teltis festivālā pieejamas jau daudzus gadus. Ierobežots skaits fiksēto tipi pieejams īrēšanai tipu laukā pie akmens apļa. Katrā tipi var nakšņot līdz sešiem pieaugušajiem, un katram nāk līdz komplektā paklājs un lietus tvērējs. Gultasveļa un kempinga aprīkojums netiek nodrošināts. Tipi Park piedāvā arī saules dušas un ar malku kurināmu jurtas pirti.

Glastonbury Festivāla Other Stage 2004. gadā ar teltīm priekšplānā

Galvenajā festivāla norises vietā nav atļauts iebraukt ar kemperiem, treileriem un treileru teltīm. Tomēr, iegādājoties kempera biļeti papildus galvenajai biļetei, var piekļūt laukiem, kas atrodas tieši ārpus robežžoga; un cenā ir iekļauta piekļuve kemperim vai velkošajam transportlīdzeklim un treileriem; auto vai cits transportlīdzeklis, ar kuru velk dzīvojamo piekabi, var tikt novietots blakus tai, bet gulēšana ir atļauta tikai kemperī/piekabē un pieslēgtajā nojumē, nevis pavadošajā transportlīdzeklī. Viena papildu telts var tikt izmantota kopā ar treileru/kemperi, ja to atļauj platība. Daži cilvēki izvēlas atvest vai īrēt dzīvojamo māju, lai gan lielāku transportlīdzekļu vai dzīvojamo māju vadītājiem var būt jāiegādājas otra kempera biļete, ja viņi neietilpst noteiktajā zemes gabalā. 2009. gada festivāls piedzīvoja izmaiņas kemperu laukos; komerciālos transportlīdzekļus vairs neklasificēja kā "kemperus", visiem kemperiem bija jābūt aprīkotiem ar guļamvietu, kā arī labierīcībām vai ēdiena gatavošanas iespējām, atkal atļāva treileru piekabes un treileru teltis. Pirms tam atļauti bija tikai kemperi, bet 90. gadu sākumā aizliedza iebraukt treileru piekabēm, jo liels skaits no tām bija iestrēgušas dubļos un pamestas festivāla teritorijā.

Festivāla apmeklētāji var apmesties vietējā B&B (Bed and breakfast) naktsmītnē. Netālu no galvenās festivāla vietas atrodas vairāki neatkarīgi izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji Glastonberijā, tostarp mazāki kempingi teltīm, čigānu karavānas, ģeokupoli, privātas kotedžas un daudz kas cits — daži festivāla apmeklētāji izvēlas pārvietoties starp festivālu un izmitināšanu ar kvadriciklu vai pat privāto helikopteru.^[10]

Atsauces

↑ Pretty Good Digital. «Glastonbury Festival – Site Layout & Distances». Glastonbury Festival – 21st–25th June, 2023.
↑ «The Worlds's Biggest Music Festivals». CNBC. 2011. gada 24. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 20. maijs.
↑ Michael Hann. «The Levellers: 'I'll rag our Brexiteer fans till they cry – or never come back'». The Guardian, 2018. gada 31. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. marts. Skatīts: 2018. gada 31. marts.
↑ Jenny Stevens. «Glastonbury's Healing Fields: festivalgoer wellbeing is not just for hippies». The Guardian, 2015. gada 27. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. decembris. Skatīts: 2020. gada 3. septembris.
↑ «Glastonbury 2021 officially cancelled due to Covid pandemic». The Guardian (angļu). 2021. gada 21. janvāris. Skatīts: 2021. gada 21. janvāris.
↑ Pretty Good Digital. «Glastonbury Festival – 1970». Glastonbury Festival – 22nd–26th June, 2022 (angļu). Skatīts: 2022-06-26.
↑ David Smith. «A Far-out Man». The Observer (UK), 2005. gada 19. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. decembris. Skatīts: 2011. gada 27. jūnijs.
↑ «Glastonbury 1970 Pilton pop, blues and folk festival». BBC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. decembris. Skatīts: 2012. gada 14. janvāris.
↑ «Pilton- Glastonbury festival 1970». ukrockfestivals.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. jūnijs.
↑ «Helicopter transport GLASTONBURY FESTIVAL INFORMATION». FlyGlastonbury. 2012. gada 25. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. oktobris. Skatīts: 2012. gada 25. oktobris.

Bibliogrāfija

McKay, George. Glastonbury: A Very English Fair. London : Victor Gollancz, 2000. ISBN 978-0-575-06807-0.
McKay, George. «Chapter 1: The free festivals and fairs of Albion». Senseless Acts of Beauty: Cultures of Resistance Since the Sixties. London : Verso, 1996. ISBN 978-1-85984-028-3.
Naylor, Royston. Stone Free: A Photographic Trip Through 10 Years of Glastonbury Festival. Southgate publishers, 2002. ISBN 978-1-85741-145-4.
Shearlaw, John, Aubrey, Crispen. Glastonbury Festival Tales. Ebury Press, 2005. ISBN 978-0-09-189763-5.
Rob Young. Electric Eden: Unearthing Britain's Visionary Music. Faber and Faber, 2010. ISBN 978-0-86547-856-5.
Thorogood, Tim. Facing the Music: Life, Loss and Glastonbury. Matador, 2014. ISBN 978-1-78306-430-4. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. augustā. Skatīts: 2024. gada 3. jūlijā.

Ārējās saites

Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Pretty Good Digital. «Glastonbury Festival – Site Layout & Distances». Glastonbury Festival – 21st–25th June, 2023.

[2] «The Worlds's Biggest Music Festivals». CNBC. 2011. gada 24. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 20. maijs.

[guard-3] Michael Hann. «The Levellers: 'I'll rag our Brexiteer fans till they cry – or never come back'». The Guardian, 2018. gada 31. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. marts. Skatīts: 2018. gada 31. marts.

[4] Jenny Stevens. «Glastonbury's Healing Fields: festivalgoer wellbeing is not just for hippies». The Guardian, 2015. gada 27. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. decembris. Skatīts: 2020. gada 3. septembris.

[:0-5] «Glastonbury 2021 officially cancelled due to Covid pandemic». The Guardian (angļu). 2021. gada 21. janvāris. Skatīts: 2021. gada 21. janvāris.

[6] Pretty Good Digital. «Glastonbury Festival – 1970». Glastonbury Festival – 22nd–26th June, 2022 (angļu). Skatīts: 2022-06-26.

[7] David Smith. «A Far-out Man». The Observer (UK), 2005. gada 19. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. decembris. Skatīts: 2011. gada 27. jūnijs.

[8] «Glastonbury 1970 Pilton pop, blues and folk festival». BBC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. decembris. Skatīts: 2012. gada 14. janvāris.

[9] «Pilton- Glastonbury festival 1970». ukrockfestivals.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. jūnijs.

[10] «Helicopter transport GLASTONBURY FESTIVAL INFORMATION». FlyGlastonbury. 2012. gada 25. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. oktobris. Skatīts: 2012. gada 25. oktobris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]