Ginkgolepis tenericostatus

Ginkgolepis tenericostatus ir heirakantīdu akantodu suga. Tās pārstāvji dzīvoja vidusdevonā, živetas laikmetā (Burtnieku svīta). Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un Tiju Mersa 2018. gadā. Nosaukums Ginkgolepis tenericostatus nozīmē maigo ribu (no latīņu tener – mīksts, maigs un costa – riba, dzīsla, no maigiem apaļīgiem ķīļiem ar ļoti smalku priekšējo valnīšu zarojumu zvīņas ornamentējumā) ginkolepis. Holotips ir ginkolepja zvīņa, kas tika atrasta atsegumā Hallistes upes krastā pie Karksi-Nuijas pilsētas. Šīm zivīm ir zināmas tikai zvīņas. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta Igaunijā (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un Krievijā, Ļeņingradas apgabalā (pie Novinkas).

Ginkgolepis tenericostatus
Ginkgolepis tenericostatus zvīņa.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase	Žokļžaunzivis (Acanthodii)
Kārta	Akantodveidīgās (Acanthodiformes)
Dzimta	Heirakantīdas (Cheiracanthidae)
Ģints	Ginkolepji (Ginkgolepis)
Suga	Ginkgolepis tenericostatus

Apraksts

Zivis bija klātas ar divu morfoloģisku tipu zvīņām. Vienas (vainaga garums 0,3–0,4 mm, platums 0,2–0,3 mm) ar ļoti šauriem sānu izaugumiem gar vainaga aizmugurējām sānu malām vai arī bez tiem. Otras (vainaga garums līdz 0,2 mm, platums līdz 0,3 mm) ar platiem sānu izaugumiem. Zvīņas vainaga ornamentējumu veido līdz desmit zemiem, tieviem valnīšiem ar noapaļotiem ķīļiem un ar maigu smalkāku valnīšu zarojumu, kas labi izceļas uz pirmā morfoloģiskā tipa sīkajām zvīņām. Ķīļi ir īsāki galotnes mediālajā daļā un garāki malās. Garākajiem sānu ķīļiem ir tendence saplūst vainaga aizmugurējā stūrī. Nedaudz izteiktāks vagu veida ieliekums bieži var būt vainaga priekšējā mediālajā daļā. Pamatnē bieži vien ir smalku, izlocītu un zarojošu kanālu tīkls.