Gernika (glezna)
"Gernika" (spāņu: Guernica) ir spāņu gleznotāja Pablo Pikaso 1937. gada jūnijā viņa mājās Parīzē radīta liela izmēra eļļas krāsas glezna.[4] Gleznā izmantoti dažādi pelēkās, melnās un baltās krāsas toņi un daudzi mākslas kritiķi to uzskata par vienu no spēcīgākajām pretkara tēmas gleznām vēsturē.[5] Gleznā attēlotas cilvēku ciešanas, ko izraisa vardarbība un haoss. Kompozīcijā nozīmīga vieta ir zirgam, vērsim un liesmām.
| Gernika | |
|---|---|
| Guernica | |
 | |
| Mākslinieks |
Pablo Pikaso  [1] |
| Gads | 1937 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [2] |
| Kustība |
kubisms, sirreālisms [3] |
| Izmēri | 349 cm (137 in) × 776 cm (306 in) |
| Atrašanās vieta | Karalienes Sofijas Nacionālā muzeja mākslas centrs |
| Inventāra nr. |
DE00050 |
| Identifikatori | RKDimages ID: 222754 |
Glezna tapa kā reakcija uz Trešā reiha un Fašistiskās Itālijas pēc spāņu nacionālistu pieprasījuma veikto Basku Zemes pilsētas Gernikas bombardēšanu Spānijas ziemeļos. Pēc pabeigšanas glezna tika izstādīta Spānijas paviljonā Pasaules izstādē Parīzē 1937. gadā un pēc tam arī citās izstādēs visā pasaulē. Ceļojošo izstādi izmantoja, lai vāktu līdzekļus karā cietušo atbalstam.[6] Glezna kļuva plaši pazīstama un augstu novērtēta un palīdzēja pievērst pasaules uzmanību Spānijas pilsoņu karam.
Pasūtījums
labot šo sadaļu1937. gada janvārī Spānijas Republikas valdība pasūtīja Pikaso lielu sienas gleznojumu Pasaules izstādei Parīzē 1937. gadā. Tobrīd Pikaso dzīvoja Parīzē, kur viņš bija izvirzīts par Prado muzeja goda direktoru trimdā. Spāniju viņš pēdējoreiz apmeklēja 1934. gadā un vairs tur neatgriezās.[7] Viņa sākotnējās skices šim projektam, pie kura viņš strādāja bez lielas iedvesmas no janvāra līdz aprīļa beigām, attēloja viņa daudzgadīgo mākslinieka studijas tēmu.[4] Izdzirdot par 26. aprīļa Gernikas bombardēšanu, dzejnieks Huans Larrea nekavējoties uzmeklēja Pikaso un mudināja viņu par tēmu izvēlēties bombardēšanu.[4] Tomēr tikai 1. maijā, izlasot aculiecinieka Džordža Stīra bombardēšanas liecību (pirmoreiz publicēta 28. aprīlī gan The Times, gan The New York Times), viņš pameta iesākot projektu un sāka skicēt "Gernikas" uzmetumus.[8]
Gleznas tapšana
labot šo sadaļu
Fotogrāfe Dora Māra, kura ar Pikaso bija strādājusi kopš 1936. gada vidus, fotografējot viņa studiju un mācot viņam fotogrammas tehniku,[9] dokumentēja "Gernikas" tapšanas posmus līdz pat tās pabeigšanai. Māras fotogrāfijām bija dokumentāla vērtība, kā arī tās "palīdzēja Pikaso izvairīties no krāsas un dot darbam melnbaltās fotogrāfijas steidzamības sajūtu", minējis Džons Ričardsons.[4] Darbs tapa ar matētu krāsu, kas pēc Pikaso pieprasījuma bija radīta, lai iegūtu mazāko iespējamo atspīdumu.[4] Lielā izmēra audeklu sagatavot palīdzēja amerikāņu mākslinieks Džons Ferens.[10] Iepriekš Pikaso reti bija ļāvis svešiniekiem vērot viņu strādājam studijā, bet šoreiz ļāva ietekmīgiem apmeklētājiem novērot gleznas progresu, uzskatot, ka iegūtā publicitāte palīdzēs cīņai ar fašismu.[4]
Strādājot pie gleznas, Pikaso izteicās: "Spāņu cīņa ir reakcijas kauja pret cilvēkiem, pret brīvību. Visa mana dzīve kā māksliniekam ir bijusi nekas cits kā pastāvīga cīņa pret reakciju un mākslas nāvi. Kā kāds varētu iedomāties, ka es varētu būt vienisprātis ar reakciju un nāvi? ... Panelī, pie kā es strādāju, ko es saukšu par Gerniku, un visos manos pēdējos mākslas darbos es skaidri izsaku savu pretīgumu pret militāro kastu, kas Spāniju nogremdējusi sāpju un nāves okeānā."[11]
Pēc 35 dienu darba viņš gleznu pabeidza 1937. gada 4. jūnijā.[4]
Kompozīcija
labot šo sadaļuGleznā attēlota aina telpā, kur kreisajā pusē virs sievietes, kas rokās tur mirušu bērnu un sēro par to, stāv vērsis plati atvērtām acīm. Gleznas centrā zirgs, kurš krīt agonijā, it kā būtu tikko caurdurts par šķēpu. Gleznas galvenā uzmanība ir lielam ievainojumam zirga sānā. Zem zirga atrodas miris, acīmredzot gabalos sarauts karavīrs; viņa nošķeltas rokas plaukta joprojām saķērusi sadragātu zobenu, no kura aug zieds. Atvērtajā mirušā karavīra plaukstā ir stigma, simbols, kas aizgūts no Kristus. Gaismas spuldze ļaunas acs formā iedegas pār zirga galvu.
No zirga pa labi uz augšu ir pārbijusies sieviete, kas šķietami ir novērojusi šos notikumus un telpā iepeldējusi caur logu. Viņas roka, arī peldoša, tur lukturi ar liesmu. Lukturis atrodas ļoti tuvu spuldzei un ir cerības simbols, konfliktējot ar spuldzi. No labās puses baiļu pārņemta sieviete streipuļo uz centru zem peldošās sievietes tēla. Viņa tukši skatās augšup degošās spuldzes virzienā. Naži, kas norāda uz kliedzieniem, aizstāj vērša, sērojošās sievietes un zirga mēli. Uz sienas aiz vērša uzzīmēts balodis. Daļu no tā ķermeņa veido plaisa sienā, caur kuru var redzēt spilgtu gaismu (cerību vai ārpasauli). Labajā pusē sieviete ar bailēs paceltām rokām ir nonākusi starp uguni no augšas un apakšas; viņas labā roka atgādina lidmašīnas formu. Tumšā siena ar atvērtām durvīm veido gleznas labo pusi.
"Gernikā" ir "apslēpti" divi attēli:
- Pār zirga ķermeni attēlots cilvēka galvaskauss.
- Vērsis šķietami bada zirgu no apakšas. Tā galvu veido zirga priekškāja, kuras celis ir pie zemes. Ceļgals veido vērša degunu, ragi parādās zirga krūtīs.
Vērša aste veido liesmas attēlu, no kura ceļas dūmi, kas šķietami parādās logā, ko veido tie ietverošs gaišāks pelēkais tonis.
Nozīme un mantojums
labot šo sadaļuAlehandro Eskalona (gleznas 75. gadadienā)[12]
1970. gados tā bija spāņu simbols Franko režīma beigām un Basku nacionālismam. Basku nacionālā atbrīvošanās kustība vairākkārt izmantojusi attēlus no šīs gleznas. Tam piemērs ir organizācija Etxerat, kura izmanto apgriezto lampu kā savu simbolu.[13]
"Gernika" kļuvusi par vispārēju un spēcīgu simbolu, kas brīdina cilvēci par kara ciešanām un postažu.[12] Tas, ka gleznā nav acīmredzamas atsauces uz konkrētu uzbrukumu, ļāvis tās vēstījumu padarīt par universālu un laikmetīgu.[12]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks-part-1/; Make Lists, Not War.
- ↑ Q17299580; P350: 222754; pārbaudes datums: 9 jūlijs 2022.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-v-1900-present-2/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Richardson (2016)
- ↑ «Pablo Picasso». Biography.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 27. septembrī.
- ↑ Cohen (2003).
- ↑ Timeline, part of a series of web pages on Guernica in PBS's Treasures of the World series.
- ↑ Preston, Paul (2012) The Destruction of Guernica. HarperCollins At Google Books. Retrieved 18 July 2013.
- ↑ Fluegel (1980), p. 308.
- ↑ «https://www.guggenheim.org/artwork/artist/john-ferren». www.guggenheim.org (en-US). Skatīts: 2017-07-29.
- ↑ Tóibín (2006).
- ↑ 12,0 12,1 12,2 Escalona, Alejandro. 75 years of Picasso's Guernica: An Inconvenient Masterpiece, The Huffington Post, 23 May 2012
- ↑ «Etxerat». Etxerat. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. septembrī. Skatīts: 2016. gada 17. marts.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Richardson, John (2016) "A Different Guernica". The New York Review of Books, 12 May 2016, 63 (8): 4–6.
- Cohen, David. (2003) Hidden Treasures: What's So Controversial About Picasso's Guernica?, Slate, 6 February 2003. Accessed 16 July 2006.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gernika.- Guernica — pietuvināma versija
- Art Opposes Injustice! – Picasso's Guernica: For Life, Dorotija Kopelmana
- Guardian: Picasso's Guernica Battle Lives On
- Picasso's "Slepenā" Guernica
- Socialist Worker: Guernica: Shock and Awe in Paint
- The New Yorker: Spanish Lessons, Picasso in Madrid by Peter Schjeldahl
- X-ray Shows Picasso's Guernica Painting has Suffered a lot but is not in Danger Arhivēts 2009. gada 1. martā, Wayback Machine vietnē. Associated Press
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)