Stigma
- Šis raksts ir par liturģisku terminu. Par grieķu alfabēta burtu skatīt rakstu Stigma (burts).
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Pareizrakstība, enciklopēdiskais stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Stigma (grieķu valodā- stigma, "dūriens") — rētas, brūces, zīmes rokās un kājās uz dzīva cilvēka miesas, kas atgādina Kristus rētas.[1]
- Tās asiņo un sāp, sevišķi piektdienās.
- Vēsturiskos avotos Svētais Pāvils ir teicis:"Turpmāk man lai neviens nedara nepatikšanas. Es nēsāju savā miesā mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu zīmes".[2]
- Svētajiem bijušas divējādas Kristus ciešanu zīmes - vieniem redzamas, citiem neredzamas, kuri jutuši tikai sāpes šajās vietās.
- Ar stigmatiem bija apveltīti ārkārtīgi dievbijīgi cilvēki.
- Kad kristiešiem sāka parādīties stigmas, nav noskaidrots; taču Jaunās derības rakstos Jāņa evaņģēlijā, 20. nodaļā par to ir runāts (kad Jēzus pārliecina neticīgo Tomu)
- Kopā reģistrēta 321 stigmatizēta persona, starp kuriem kā piemēri minami-
- Svētais Asīzes Francisks (1182-1226)
- Svētā Katrīna no Sjēnas (1347-1380)
- Svētā Terēze no Avilas (1515-1582)
- Svētā Katrīna Riči (1522-1590)
- Svētā Terēze Neumane (1898-1962)
- Svētīgais tēvs Pijs no Petralčinas (1887-1968)- tika beatificēts 1999. gada 2. maijā.