Vikipēdija

Georgs Hakenšmits

Georgs Hakenšmits (vācu: Georg Hackenschmidt; dzimis 1878. gada 1. augustā, miris 1968. gada 19. februārī) bija vācbaltiešu izcelsmes igauņu profesionāls cīkstonis un svarcēlājs.[1] Viņš bija viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma atlētiem kopā ar tādiem pasaulslaveniem igauņu sportistiem kā Georgs Lūrihs un Aleksandrs Abergs.

Georgs Hakenšmits
Georg Hackenschmidt
Personas dati
Dzimis 1878. gada 1. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tērbata, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1968. gada 19. februārī (89 gadu vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Augums 177 cm[1]
Svars 101 kg[1]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Grieķu-romiešu cīņa
Profesionāļa karjera 1900—1911
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Pasaules čempionāti
Bronza Vīne 1898 līdz ?? kg
Eiropas čempionāti
Zelts Vīne 1898 bez ierobežojuma

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Georgs Hakenšmits dzimis Tērbatā 1877. gada 1. augustā. Viņa tēvs — Georgs Frīdrihs Heinrihs Hakenšmits bija baltvācietis, māte — Īda Luīze Johansone zviedru izcelsmes igauniete.[2] 1892. gadā Georgs Hakenšmits beidza Tērbatas reālskolu. Viņš sāka sportot skolas laikā, bet ar svaru celšanu un cīņas sportu sāka nodarboties 1895. gadā Tallinā. 1898. gadā viņš devās uz Sanktpēterburgu, lai trenētos pie krievu svarcelšanas tēva Vladislava Krajevska. 1898. gadā Vīnē viņš kļuva par Eiropas čempionu grieķu-romiešu cīņā un izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā svarcelšanā. 1898. un 1899. gadā viņš kļuva par Krievijas čempionu cīņā un 1898. gadā svarcelšanā, 1898. gadā arī par pirmo Somijas čempionu cīņā. Viņš bija pirmais igaunis, kas svarcelšanā, ar kreiso roku paceļot 85,5 kg, uzstādīja pasaules rekordu. Tas notika 1898. gada pasaules čempionātā, Vīnē, 31. jūlijā.

1900. gadā Hakenšmits kļuva par profesionālu sportistu. 1901. gadā viņš Vīnē uzvarēja pasaules čempionātā profesionālajā cīņā. Viņš veiksmīgi startēja līdz 1911. gadam, uzvarot profesionālos turnīros Eiropā, Amerikā un Austrālijā, un tika saukts par "Krievijas lauvu" ("The Russian Lion"). Hakenšmits palika nepārspēts līdz cīņai ar amerikāņu cīkstoni Frenku Gotču. Šī cīņa notika 1908. gada 3. aprīlī Dekstera parka paviljonā Čikāgā. Duelis ilga 2 stundas 3 minūtes. Tiek uzskatīts, ka Gotčs uzvarēja negodīgi. Lai viņa ķermenis būtu slidens, tas bija īpaši ieziests ar eļļu. Tajā pašā laikā viņš pastāvīgi pārkāpa noteikumus (kas bija tradicionāli amerikāņu grieķu-romiešu cīņai šajā periodā): viņš skrāpēja pretinieka acis, pielietoja aizliegtas metodes.[3][4] Revanša cīņa notika 1911. gadā, taču Hakenšmits atkal zaudēja. Pēc šīs cīņas viņš beidza savu profesionāļa karjeru.[5]

Jau sportista laikos viņš nodevās sporta teorijai un filozofijai. Viņš rakstīja rakstus un 1908. gadā publicēja apmēram duci darbu vairākās valodās. Dedzīgi nodarbojas ar fizisko audzināšanu līdz sirmam vecumam.

Kopš 1969. gada Tartu grieķu-romiešu cīņā tiek organizētas Hakenšmita piemiņas sacensības. 1998. gadā igauņu valodā tika izdots viņa darbu izlases krājums "Reign Life". 1999. gadā informācijas aģentūra Reuters viņu ievēlēja kā vienīgo igauņi starp simt gadsimta labākajiem sportistiem. Kā vienīgais igaunis viņš pieder profesionālo cīkstoņu slavas zālēm: kopš 1996. gada viņš ir WON slavas zāles un kopš 2002. gada PWHF (Profesionālā cīņas sporta slavas zāle) biedrs.

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • The Way to Live (1908)
  • Complete Science of Wrestling (1909)
  • Der Weg zur Kraft (1909)
  • Entthronung des Hirns (1932)
  • Man and Cosmic Antagonism to Mind and Spirit (1935)
  • Attitudes and Their Relation to Human Manifestations (1937)
  • Consciousness and Character (1937)
  • Fitness and Your Self (1937)
  • Self-Improvement (1937)
  • The Three Memories and Forgetfulness (1937).

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Hakenšmita profils vietnē ESBL (igauniski)
  2. ↑ "Üks eesti jôukan gelane". Stockholms-Tidningen Eestlastele (Nr. 275): 10. lpp. 1958.
  3. ↑ Fleischer, Nat. From Milo to Londos, The story of wrestling through the ages (angļu). The Ring, Inc., 1936. 98.—104. lpp.
  4. ↑ Chapman, Mike. Frank Gotch, World's Greatest Wrestler (angļu). William S. Hein & Co., Inc., 1990. 65.—70. lpp. ISBN 0899417515.
  5. ↑ Величайший российский атлет(krieviski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Hakenšmits&oldid=3482636"