Georgijs Gaile
Georgijs Gaile (krievu: Георгий Иванович Гайле, dzimis 1905. gada 14. aprīlī, miris 1968. gada 25. augustā) bija padomju valsts un sabiedriskais darbinieks. Rūpnīcas "VEF" direktors no 1944. līdz 1958. gadam.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
BiogrāfijaLabot
Dzimis dzelzceļnieka ģimenē Petrogradā.
11 gadu vecumā sāka strādāt svina velmēšanas darbnīcā, vēlāk strādāja Ļeņingradas rūpnīcā "Elektrosila". No 1929. gada bija PSKP biedrs.[1]
1935. gadā absolvēja Ļeņingradas Politehnisko institūtu, kur ieguva inženiera elektriķa kvalifikāciju. Cieta 1937. gada represijās un apcietinājumā saslima ar tuberkulozi. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja Sverdlovskas vadošā saimnieciskajā darbā.
1944. gadā kļuva par rūpnīcas "VEF" direktoru. Organizēja rūpnīcas atjaunošanas darbus un rekonstrukciju.
Bija PSRS Augstākās Padomes 6. sasaukuma deputāts un Latvijas PSR Augstākās Padomes 2—7 sasaukuma deputāts.[1] Aizgāja pensijā 1967. gada oktobrī.
Miris 1968. gadā, apbedīts Raiņa kapos.[2]
Apbalvojumi[1]Labot
- Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija goda raksts (1945)
- Latvijas PSR Valsts prēmija (1957)
- Ļeņina ordenis (13.10.1965)
- trīs Darba Sarkanā Karoga ordeņi
- Ordenis "Goda Zīme"
- medaļas
- Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnoloģijas darbinieks
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «G.Gaile». Latvijas Valsts arhīvs (krievu).
- ↑ «VEF 100 gadi». Latvijas Nacionālais arhīvs.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |