Reihstāga dedzināšana

Reihstāga dedzināšana (vācu: Reichstagsbrand) dedzināšana notika 1933. gada 27. februārī, un tai bija liela nozīme nacistu varas nostiprināšanā Vācijā. Saskaņā ar nacistu oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu komunists Marinus van der Lubbe, par ko viņam tika piespriests nāvessods.

Degošais Reihstāgs

Šis incidents kļuva par iemeslu nacistiem ierobežot iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un sākt represijas pret vācu komunistiem un sociāldemokrātiem. Atklāti politiskie tiesas procesi vairs nenotika. Daudzi nacistu pretinieki, tostarp Vācijas komunistu līderis Ernsts Tēlmanis, tika ieslodzīti cietumā un vēlāk bez tiesas izpildīti nāvessodi.

Drīz vien visas Vācijas politiskās partijas, izņemot NSDAP, tika vai nu likvidētas, vai arī paziņoja par savu likvidāciju. 1933. gada 14. jūlijā tika izdots tā sauktais "Likums pret jaunu partiju izveidi", ar kuru NSDAP tika pasludināta par vienīgo partiju valstī un tika noteikts kriminālsods par mēģinājumiem izveidot vai uzturēt citu partiju apvienību pastāvēšanu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reihstāga dedzināšana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)