Gentoo
Gentoo Linux ir Linux distributīvs. Gentoo Linux programmas tiek kompilētas uz lietotāja datora (nevis tiek uzinstalētas jau sakompilētas programmas kā citās OS), tādējādi dodot lietotājam maksimālu kontroli pār programmu instalāciju. Gentoo izstrādātāji savu veikumu dēvē par metadistributīvu tā plašo iespēju dēļ.
 | |
 Gentoo Linux ar KDE | |
| Uzņēmums / izstrādātājs | Gentoo Foundation |
|---|---|
| OS saime | Linux |
| Izstrādes process | Aktuāls |
| Pirmkoda modelis | Atvērtā pirmkoda programmatūra |
| Pēdējā izlaiduma versija | rolling release / Reizi nedēļā[1] |
| Kodola tips | Monolīts |
| Repozitorijs | |
| Licence | GPL un citas |
| Tīmekļa vietne | www.gentoo.org/ |
Vēsture
labot šo sadaļuGentoo Linux projektu 1999. gadā aizsāka Daniels Robinss (Daniel Robbins) ar nosaukumu Enoch Linux. Projekta mērķis bija distributīva izveide, kuram nebūtu iepriekš kompilētu (un tikai vienai sistēmas arhitektūrai derīgu) programmu. Iespaidojoties no FreeBSD portu sistēmas, viņš to pievienoja savam projektam, tika izveidots Gentoo Linux, kura versija 1.0 iznāca 2002. gada 31. martā. Projekts tika nosaukts par godu pingvīnu sugai (Pygoscelis papua), kas ir ātrākie peldošie pingvīni pasaulē.
2004. gadā tika izveidots Gentoo fonds (Gentoo Foundation), kurš šobrīd nodarbojas ar projekta attīstību. Tā ir bezpeļņas organizācija.
Versijas
labot šo sadaļuKopš 2008. gada jaunas versijas netiek izdotas reizi gadā, bet izstrādātāji reizi nedēļā publicē instalācijas disku ar tajā brīdi svaigāko un stabilo programmatūru[2]. Esošie Gentoo lietotāji var uzinstalēt atjauninājumus caur pakotņu pārvaldnieku, tādējādi nav vajadzības pārinstalēt sistēmu līdz ar jaunas versijas iznākšanu. Šādu bezversiju, jeb rolling-release politiku īsteno arī Arch Linux.
Izņēmums ir Gentoo projekta 10 gadu jubilejas dzīvais DVD (jeb Gentoo 10.1), kurā iekļauts KDE un citas programmas.
Sistēmu atbalsts
labot šo sadaļuGentoo Linux stabili strādā uz 13 arhitektūrām, tajā skaitā x86, x86-64, IA-64, PA-RISC, PowerPC, PowerPC 970, 64 bitu SPARC un DEC Alpha un citām.
Sadarbībā ar BSD projektiem ir izveidotas operētajsistēmas, kurās iespējams lietot Gentoo portus uz BSD kodola.[3]
Programmnodrošinājums
labot šo sadaļuGentoo pakotņu pārvaldības sistēma Portage ir veidota iespaidojoties no FreeBSD portu kolekcijas sistēmas. Programmas nesatur make failus (instrukcijas kompilēšanai), bet līdzīgus skriptus ebuilds, kas dara to pašu. Standarta programma pakotņu instalācijai un pārvaldībai ir Portage.
Viens no mīnusiem programmas kompilēšanai lietotāja pusē ir programmatūras lēnā instalācija. Dažreiz tā var aizņemt vairākas stundas, turklāt kompilācijas procesā tiek izmantots ļoti daudz diska vietas[4].
Kopš 2024. gada 4. februārī Portage ir dažām pakotnēm piedāvā jau sakompilētas programas.[5] Tas izraisījis vairākus iebildumus Gentoo kopienā, kur tiek apgalvots, ka tas ir pretrunā Gentoo Linux mērķim.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Gentoo Linux - Where to Get Gentoo Linux». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. novembrī. Skatīts: 2009. gada 19. novembrī.
- ↑ «Gentoo Linux - New release strategy to provide more current install media». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. augustā. Skatīts: 2010. gada 14. jūnijā.
- ↑ «Gentoo Linux Projects - Gentoo/*BSD». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. decembrī. Skatīts: 2017. gada 20. jūlijā.
- ↑ OpenOffice.org build_faq.html
- ↑ https://www.gentoo.org/news/2024/02/04/x86-64-v3.html