Tumšzilā drudzene
Tumšzilā drudzene (latīņu: Gentiana pneumonanthe) ir augu suga genciānu dzimtas drudzeņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā (neiekļaujot lielu daļu Ziemeļeiropas) un Rietumāzijā, atklātās, periodiski vai pastāvīgi mitrās vietās ar kūdras augsni — mitrās un purvainās pļavās, zāļu purvu apmalēs, mežmalās. Latviju šķērso sugas izplatības robeža, tādēļ valsts teritorijā tumšzilā drudzene ir sastopama reti — galvenokārt valsts austrumu daļā. Suga jutīga pret izmaiņām, atradņu skaits Latvijā strauji sarūk pārmitro biotopu meliorācijas un rekultivācijas dēļ.
Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe L. | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
Dzimta | Genciānu dzimta (Gentianaceae) |
Ģints | Drudzenes (Gentiana) |
Suga | Tumšzilā drudzene (Gentiana pneumonanthe) |
Tumšzilā drudzene Vikikrātuvē |
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]
Morfoloģija
labot šo sadaļuTumšzilā drudzene ir daudzgadīgs 25—60 cm garš lakstaugs ar stāvu, aplapotu stublāju, kurš parasti nezaro. Auga lapas ir šauras, lineāras vai lancetiskas, aptuveni 4—7 cm garas un 0,2—0,5 cm platas. Tām ir viena izteikta dzīsla. Piezemes lapu rozetes nav un uz stublāja lapas ir pretējas.
Ziedi pa vienam izvietoti augšējo lapu žāklēs. Tie ir 3—5 cm gari, zvanveidīgi, tumši zili vai violeti zili. Vainaglapas un kauslapas pa 5, saaugušas. Kauslapas ir vismaz divreiz īsākas nekā vainags. Vainaga gala nesaaugušās daivas ir smaili trīsstūrainas. Auglis ir iegarena divvāršņu pogaļa. Zied augustā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «tumšzilā drudzene - Gentiana pneumonanthe L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-03.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tumšzilā drudzene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)