Ganību ērces
Ganību ērču virsdzimta (Ixodoidea) ir vienīgā ganību ērču (Ixodida) kārtas virsdzimta. Ganību ērču īpatnība ir vairodziņi jeb sklerīti. Ganību ērces nedzīvo slēptuvēs, bet atklātās vietās, tāpēc tām vieglāk pieejams laupījums. Šī iemesla dēļ ganību ērces lielā vairumā iet bojā, bet to savukārt kompensē milzīgā auglība (viena mātīte var izdēt līdz 17 000 olu). Nepieciešamība producēt lielu pēcnācēju skaitu ir par cēloni ganību ērču milzīgajai rijībai, kas savukārt ir par iemeslu tam, ka ērces ilgi paliek uz saimnieka (parasti dažas dienas). Ganību ērču attīstībā ir trīs fāzes: kāpura, nimfas un pieauguša īpatņa. Pie tam katras fāzes laikā tie piesūcas ar asinīm tikai vienu reizi, tātad ganību ērces savas dzīves laikā trīs reizes meklē saimnieku. Tomēr ir gadījumi, kad ganību ērce visu mūžu paliek uz viena saimnieka. Ganību ērces ir dažādu mikroorganismu saimnieki un tāpēc pārnēsā dažādas slimības; tā, piemēram, pavasara-rudens ērču encefalītu pārnes taigas ērces (Ixodes persulcatus).
Ganību ērces Ixodoidea | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Zirnekļveidīgie (Arachnida) |
Apakšklase | Ērces (Acari) |
Virskārta | Parasitiformes |
Kārta | Ganību ērces (Ixodida) |
Virsdzimta | Ganību ērču virsdzimta (Ixodoidea) |
Iedalījums | |
Ganību ērces Vikikrātuvē |
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |