Karapakss (latīņu: carapax) ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi. Tas pilda balsta un aizsardzības funkciju. Karapakss ir daudziem vēžveidīgajiem un zirnekļveidīgajiem.

Karapaksa izvietojums garnelei. (iekrāsots ar sarkanu)

Vēžveidīgo karapakss labot šo sadaļu

Vēžveidīgajiem karapakss jeb galvas vairogs ir galvas aizmugurējā segmenta eksoskeleta pagarinājums ar stipri izvirzītiem plakaniem muguras un sānu izaugumiem. Vēžveidīgo karapakss sastāv no hitīna, kas vairāk vai mazāk piesātināts ar kaļķi, tādēļ kļūst cietāks un izturīgāks. Parasti tas apklāj no augšas un sāniem ķermeņa galvas daļu, bet daudzos gadījumos (daļēji vai pilnībā) arī krūšu daļu. Vēžveidīgo karapakss var veidot puscilindrisku vai vairoga formu, apklājot ķermeņa segmentus. Dažiem vēžveidīgajiem (gliemeņvēžiem) tas sastāv no divām uz muguras savienotām čaulām, atgādinot divvāku gliemjus, un apsedz visu dzīvnieka ķermeni. Eikarīdiem karapakss saaug ar krūšu segmentiem, izveidojot galvkrūtis.[1] Karapaksam nav sakara ar primāro segmentāciju, jo tas tikai apsedz segmentēto ķermeni.

 
Karapaksa izvietojums vicastainim. (iekrāsots ar violetu)

Zirnekļveidīgo karapakss labot šo sadaļu

Zirnekļveidīgajiem karapakss sedz galvkrūtis un atrodas eksoskeleta mugurpusē. Tas veidojas no saaugušiem galvkrūšu tergītiem. Uz karapaksa izvietojas acis un daži citi orgāni.

Dažām ērču sugām aizmugurējo sklerotizēto vairogu arī mēdz saukt par karapaksu.

Bruņurupuču karapakss labot šo sadaļu

 
Bruņurupuča karapakss no iekšpuses

Bruņurupuču karapaksu veido bruņas muguras vairogs.[2] Karapaksam ir izliekta forma, un tas sastāv no kaula pamatnes ar ragvielas segumu. Atkarībā no dzīvesveida dažādām bruņurupuču grupām mainās arī karapaksa uzbūve un forma.

  • Sauszemes bruņurupučiem karapakss parasti ir augsts, izliekts un biezs. Tā augstums ir atkarīgs no zarnu tilpuma. Augsta, kupolveidīga forma nodrošina lielu iekšējo tilpumu garas zarnas ietilpšanai. Racējformām karapakss ir lēzenāks un izstieptāks, ļaujot labāk pārvietoties alās.
  • Dažādiem ūdens bruņurupučiem sakarā ar dzīvošanu ūdenī karapakss parasti ir saplacināts, gluds un tā forma ir pielāgota ūdens pretestības samazināšanai. Kaula pamatne lielākā vai mazākā mēra ir reducēta. Mīkstbruņrupučiem karapakss ir ļoti plakans, bet kaula pamatne ir stipri reducēta. Ragvielas plāksnīšu nav, bet karapaksu klāj āda. Savukārt, ādaino bruņurupuču karapakss vispār nesaaug ar ass skeletu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. V. Dogels. Bezmugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1986, 265. lpp.
  2. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 290. lpp. ISBN 5-405-00114-7