Galičmiza
Galičmiza vai Haļickaja Miza (baltkrievu: Галіцкая Мыза) bija ciems Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Kļimaviču rajonā. Bijusī latviešu kolonija.
| Galičmiza Галіцкая Мыза | |
|---|---|
  Galičmiza | |
| Koordinātas: 53°36′18″N 32°21′05″E / 53.60500°N 32.35139°EKoordinātas: 53°36′18″N 32°21′05″E / 53.60500°N 32.35139°E | |
| Valsts |
 Baltkrievija |
| Apgabals | Mogiļevas apgabals |
| Rajons | Kļimaviču rajons |
| Iedzīvotāji | |
| • kopā | 0 |
| Laika josla | EET (UTC+3) |
Vēsture
labot šo sadaļu
Gaļičmizas latviešu kolonija dibināta 1871. gadā. Jau pirms tam muižnieks Kamionoks latviešu darba spējas novērtēja citā latviešu kolonijā Grudinovkā un no turienes uz Gaļičas muižu aizveda 4 dzimtas. 1866. gadā tas aizbrauca uz Dundagu, lai veiktu aģitāciju un panāca, ka daudzi vīri, ievietojuši sievas un bērnus laivās, iedami gar Daugavas krastu, tās pret straumi aizvilka līdz pat Vitebskai, kur dabūja zirgus un brauca līdz Mogiļevai. Tā Galičmizā sabrauca ap 100 latviešu ģimeņu, no kurām tikai 50 palika tur par nomniekiem. Lai kolonistus padarītu atkarīgākus, muižnieks viņiem aizdeva naudu, un no 1866. līdz 1871. gadam latvieši muižniekam bija palikuši parādā 11000 rubļu, apmēram 200 līdz 300 rubļu katra ģimene. Kad muižnieks sāka kolonistiem par parādiem atņemt lopus un inventāru, ap 1871. gadu daudzi taisījās aizceļot, tādēļ, lai nezaudētu labus nomniekus, viņiem parādus atlaida. Līdz 1. pasaules karam Gaļičmizas latviešiem piederēja 44 saimniecības ar 15 līdz 170 desetīn zemes katra.[1]
1924. gadā tika nodibināta Galičmizas latviešu nacionālā ciema padome.[2]
1924. gadā zemi sadalīja 101 saimniecībā ar 4,5 līdz 27,5 desetīnu katrā, daudz zemes piešķirot apkārtējo ciemu baltkrieviem. Kad komunisti sāka organizēt kolhozu "Zvezda Belorusiji", latvieši sākumā tajā nestājās, tomēr beidzot bija spiesti to darīt. 1930. gadā kolhozā bija 35, bet 1934. gadā 37 latviešu saimniecības. Gaļičmizas ciema padomē 1934. gadā bija 344 iedzīvotāji, no tiem 218 latvieši un 126 baltkrievi. Skola uzcelta 1900. gadā un darbojās ar 2 skolotājiem. Līdz pēdējai iespējai kolonijā notika luterāņu un baptistu dievkalpojumi abu ticību baznīcās, līdz 1929. gadā reliģisko dzīvi pārtrauca.[1]
Latviešu nacionālo ciema padomi likvidēja 1938. gadā.[2]
Ciems 2009. gada 25. novembrī izslēgts no lauku apdzīvoto vietu saraksta.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. (1938)
- ↑ 2,0 2,1 М. Королёв. Латышские национальные сельсоветы как явление в национальной политике БССР
- ↑ «Об упразднении сельских населенных пунктов Галичского, Гусарковского и Милославичского сельсоветов». Решение Климовичского районного Совета депутатов от 25 ноября 2009 г. № 19-7 Arhivēts 2020. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē.(krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |