Gaismas pils
Gaismas pils ir latviešu kora dziesma. Tās mūziku sarakstījis Jāzeps Vītols, bet vārdu autors ir Auseklis. Tā ir dziesma, kas visvairāk reižu tikusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.
- Šis raksts ir par Jāzepa Vītola kora dziesmu. Par ēku skatīt rakstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka.
Dziesma ir mi minorā, 4/4 taktsmērā, strofu formā. Tā sacerēta piecbalsīgam jauktajam korim ar balsu dalījumu: soprāni, alti, tenori, pirmie basi un otrie basi.
Jāzepa Vītola "Gaismas pils" ir vienlaikus latviešu klasiskās mūzikas rītausmas, paša Vītola kormūzikas un arī Dziesmu svētku simbols. Trijos svētkos diriģēja pats Vītols (diriģents Ernests Brusubārda atceras, ka, diriģējot "Gaismas pili", meistars "nekad nav zaudējis nepieciešamo mieru un līdzsvaru, kas bieži vien atgadās ar daudziem citiem diriģentiem".) No biežāk diriģējušajiem jānosauc Paulu Jozuus, Leonīdu Vīgneru un Imantu Kokaru, taču absolūtais "Gaismas pils" maestro tituls, pēc kopkora domām, piešķirams Haraldam Mednim. 1980. gadā, kad Mežaparka estrādē sēdēja komponista atraitne Annija Vītola, dziesma Haralda Medņa vadībā izskanēja trīs reizes. Ir pat uzskats, ka trešā atmoda sākās jau ar 1985. gada Dziesmu svētkos dziedāto Vītola un Ausekļa šedevru.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuDziesmas teksts ņemts no Ausekļa dzejoļa "Kurzemes teika", taču divi panti no tā svītroti. Dzejolim mūziku jau agrāk bija komponējis Baumaņu Kārlis (krājumā “Dziesmu vītols”, 1877).
Vītola "Gaismas pils" ir uzrakstīta 1899. gada 21. jūnijā (vienas dienas laikā) Pleskavas guberņas Zarečjē, kur viņš pavadīja vasaru pie sava brāļa - ārsta Anša Vītola. Interesanti būtu pieminēt faktu, ka tas ir vasaras saulgriežu laiks un dziesma ir ļoti tautiska. Jāzepa Vītola pasniedzējs Nikolajs Rimskis-Korsakovs savulaik ar interesi konstatēja, ka Vītola mūzika neesot ne krieviska, ne vāciska. Ievērojamais mūzikas kritiķis Jēkabs Poruks iet soli tālāk: "Neraugoties uz ilgajiem Krievijā pavadītajiem gadiem, neraugoties, ka Vītola darbos nav etnogrāfisku zīmju, viņa nacionālisms neprasa, lai to vēl sevišķi aizstāv. [..] Pietiks minēt "Beverīnas dziedoni", "Karaļmeitu", "Gaismas pili", lai redzētu, ka Auseklis, Rainis, Vītols ir it kā viena ceļa posmi."Dziesmas pirmatskaņojums notika Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības kora koncertā Jēkaba Ozola vadībā Rīgas Riteņbraucēju dārzā 1900. gada vasarā. Dziesmu svētku kopkorī "Gaismas pils" kopš 1910. gada V Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem ir skanējusi deviņpadsmit reižu.
To nedziedāja tikai Padomju Latvijas 1960., 1965. un 1977. gada dziesmusvētkos. 1985. gadā īsi pirms svētkiem dziesma tika svītrota no programmas, taču XIX Dziesmu svētku noslēgumā, pēc kultūras ministra Vladimira Kaupuža atvadvārdiem, kopkoris izsauca publikā sēdošo Haraldu Medni, kas tomēr nodiriģēja "Gaismas pili".[1][2]
2018. gadā "Gaismas pils" ieguva 16. vietu Radio SWH organizētajā LVtop100 aptaujā.[3]
Dziesmas vārdi
labot šo sadaļu|
Kurzemīte, Dievzemīte, Tie līgoja vecos laikos [Zelta stabiem, zītar' jumtu, |
Asiņainas dienas ausa Ātri grima, ātri zuda Sirmajam(i) ozolam(i) |
Ja kas vārdu uzminētu, [Zilā gaisā plivinātos Tautas dēli uzminēja |
* - Šie divi pantiņi nav iekļauti dziesmas tekstā, bet tie ir atrodami oriģinālajā Ausekļa dzejolī.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Latvijas kultūras kanons
- ↑ Haralda Medņa diriģētā "Gaismas pils" 1985. gada Dziesmusvētkos (LTV.LV ieraksts)
- ↑ «VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. decembrī. Skatīts: 2018. gada 30. novembrī.
- ↑ M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A.Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei, 165. lpp.
- ↑ Musica Baltica 2002, Noslēguma Koncerts. Dziesmas jauktajam korim, 170. lpp.
- ↑ www.vietas.lv
- ↑ www.dziesmas.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu- "Gaismas pils" virsdiriģents Sigvards Kļava. Ieraksts no XXV Dziesmu svētku noslēguma koncerta "Līgo!" (7.07.2013)
- XIX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku noslēgums 1985. gadā