Fuksīns
ķīmisks savienojums
Fuksīns ir sintētiskā organiskā krāsviela, kas pieder pie trifenilmetāna katjonajām krāsvielām.[1] Fuksīns ir zaļi kristāli ar metālisku spīdumu, bet tā ūdens šķīdums ir purpursarkanā krāsā. No tā cēlies arī fuksīna nosaukums, jo šķīduma krāsa līdzīga fuksijas ziedu krāsai. Ūdenī šķīst visai slikti, daudz labāk — spirtā.
| Fuksīns | |
|---|---|
 Fuksīna struktūrformula   Kristālisks bāziskais fuksīns un tā ūdens šķīdums | |
| Citi nosaukumi |
C.I. 42500, rozanilīna hidrohlorīds |
| CAS numurs | 632-99-5 |
| Ķīmiskā formula | C20H20N3·HCl |
| Molmasa | 337,86 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 200 °C |
| Šķīdība ūdenī | 0,265 g/100 mL (25 °C) |
VēstureLabot
Fuksīnu pirmo reizi ieguva 1858. gadā vācu ķīmiķis Augusts Vilhelms fon Hofmans no anilīna un tetrahloroglekļa.
IzmantošanaLabot
Fuksīnu agrāk izmantoja audumu krāsošanai, tomēr tam ir maza gaismas noturība. Izmanto mikrobioloģijā baktēriju preparātu krāsošanai pēc Grama metodes. Analītiskajā ķīmijā lieto aldehīdu pierādīšanai.
DrošībaLabot
Kairinošs, bīstams norijot. Fuksīnam piemīt arī kancerogēnas īpašības.[2]
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 747. lpp.
- ↑ Participants Lyon, 5–12 February 2008 (2010). MAGENTA AND MAGENTA PRODUCTION. IARC MONOGRAPHS ON THE EVALUATION OF CARCINOGENIC RISKS TO HUMANS. 99. International Agency for Research on Cancer, World Health Organization. 297 to 324. lpp. Atjaunināts: January 12, 2013. "Magenta production is carcinogenic to humans (Group 1)."
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |