Franks Martēns

Franks Martēns (franču: Frank Martin; dzimis 1890. gada 15. septembrī Ženēvā, Šveicē, miris 1974. gada 21. novembrī Nārdenē, Ziemeļholandē) bija šveiciešu komponists, kurš lielu daļu sava mūža nodzīvoja Nīderlandē.

Franks Martēns Frank Martin Personīgā informācija Dzimis 1890. gada 15. septembrī Ženēva Miris 1974. gada 21. novembrī (84 gadi) Nārdene Dzīves vieta Nārdene, Cīrihe, Roma, Parīze, Ženēva, Amsterdama Tautība šveicietis

Profesionālā informācija Skolotāji Jozefs Laubers, Emīls Žaks-Dalkrozs

Ģimene un bērnība

F. Martēns piedzima kalvinistu priestera ģimenē kā jaunākais no desmit bērniem. Viņš agri pievērsās mūzikai un labprāt nodevās klavierimprovizācijai jau pirms skolas gaitu uzsākšanas. 9 gadu vecumā viņš sāka komponēt bērnu dziesmiņas. Noklausījies J. S. Baha Mateja pasiju, viņš uztver Bahu kā savu mentoru.

Vecāku spiediena rezultātā Franks mācījās eksaktās zinātnes, tomēr, divus gadus studējis fiziku un matemātiku Ženēvas Universitātē, saprot, ka savu dzīvi grib veltīt mūzikai. Viņa skolotājs šajā laikā bija Joseph Lauber (1864 - 1953). 20. gs. 20 gados viņš mācās pie Émile Jaques-Dalcroze, kurš viņam māca teoriju.

1918.—1926. gadā Martēns meklē un izkopj savu mūzikas stilu, uzturēdamies Cīrihē, Romā un Parīzē. 1932. gadā viņš sāk interesēties par A. Šēnberga seriālisma 12 toņu tehniku.

Daiļrade

Petite Symphonie Concertante 1945/45. gadā padarīja F. Martēnu starptautiski zināmu, tāpat arī Mesa dubultkorim un Jedermana monologs (tenoram, klavierēm un orķestrim). Savas dzīves laikā viņš ir sacerējis simfoniskos darbus, operu "Das Sturm", baletu "Das Märchen vom Aschenbrödel" (1941), koncertus taustiņu, stīgu un pūšamajiem instrumentiem, Martēns ir rakstījis arī koru un vokālo mūziku. Pēc 1932. gada ietekmējas no Arnolda Šēnberga sērijveida tehnikas.

Darbi

Orķestra mūzika

• Simfonija (1915)
• Petite symphonie concertante (1944–1945)

Concertante

• Balāde saksofonam un orķestrim (1938)
• Balāde flautai un klavierēm (1939)
• Balāde trombonam un klavierēm (1938)
• Koncerts 7 pūšaminstrumentiem, timpāniem, sitamajiem instrumentiem un stīgu orķestrim (1949)
• Koncerts vijolei (1950)
• Koncerts čellam (1965)
• "Erasmi monumentum" orķestrim un ērģelēm (1969)
• Polyptyque, vijolei un diviem maziem stīgu orķestriem (1973)

Balets

• Das Märchen vom Aschenbrödel (1941)

Kamermūzika

• Pavane couleur du temps, stīgu kvintetam (1920)
• Trio sur des mélodies populaires irlandaises (1925)
• Balāde flautai, klavierēm un stīgām (1941) (Sasaucās ar Balādi flautai un klavierēm)

Ģitārai

• Quatre pièces brèves (1933)

Klavierēm

• 8 prelūdijas (1947-1948)

Ērģelēm

• Pasakalja (1944)

Kormūzika

• Les Dithyrambes, solo, korim un orķestrim (1918) (teksta autors Pierre Martin)
• Mesa dubultkorim (1922 - 1924 / 1926)
• In terra pax (1944)
• Golgotha, oratorija 5 solistiem, korim, ērģelēm un orķestrim (1945–1948)
• Songs of Ariel, (1950)
• Notre Pere, (1953)
• Rekviēms (1971–1972)

Vokālā mūzika

• Le vin herbé (1938 / 1940-1941)
• Die Weise von Liebe und Tod des Cornets Christoph Rilke (Der Cornet) (1942–1943)
• Sechs Monologe aus Jedermann (1943–1944)
• Songs of Ariel (1950)

Opera

• Der Sturm (Pēc Šekspīra lugas) (1952–1955)