Gviāna

Gviāna (franču: Guyane, izrunā: /ɡɥijan/, Franču Gviānas kreolu: Lagwiyann, izrunā: /la.ɡwi.jãn/), nereti Franču Gviāna (Guyane française, izrunā: /ɡɥijan fʁɑ̃sɛz/), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā. Tā austrumos un dienvidos robežojas ar Brazīliju, bet rietumos — ar Surinamu. Ziemeļos un ziemeļaustrumos Gviānu apskalo Atlantijas okeāns. Tā ir vienīgā Francijas un Eiropas Savienības teritorija Dienvidamerikā. Gviānas administratīvais centrs ir Kajenna.

Franču Gviāna Gviāna
Guyane
—  Francijas aizjūras departaments  —
Karogs Ģerbonis Logo
Pārvaldes centrs	Kajenna
Valsts	Francija
Platība
- Kopējā	83 534 km²
Iedzīvotāji (2013. gada janvārī)
- Kopā	250 109
- Blīvums	3/km²
Laika josla	GFT (UTC-3)
Interneta domēns	.gf
Franču Gviāna Vikikrātuvē

Gviāna ir ne tikai lielākais, bet arī vismežainākais Francijas departaments, jo 99% Gviānas platības klāj meži. Tur atrodas Gviānas Amazones parks, kurš ir lielākais ES nacionālais parks, aizņemdams 41% Gviānas teritorijas. Gviānā atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras galvenais kosmodroms — Gviānas kosmiskais centrs.

Franču Gviānā un aiz tās robežām populārs ir neoficiālais zaļi-dzeltenais karogs ar sarkanu zvaigzni, taču oficiāls statuss šobrīd ir tikai Francijas karogam. Reizēm

Etimoloģija

Vārds Gviāna ir atvasināts no vietējo iedzīvotāju runātā dialekta guanao, kurā GUAI nozīmē "vārds", bet YANA ir noliegums, tādējādi Gviāna nozīmē "bez vārda", "tas, ko nevar nosaukt". Citi skaidrojumi ir "tas, ko neuzdrīkstas nosaukt", "svētā zeme".

Vēsture

1499. gadā Gviānas krastos piestāja pirmie eiropieši — spāņi. Viņus šī zeme neieinteresēja. 1604. gadā Gviānas teritorijā apmetās pirmie franču kolonisti. 17. un 18. gadsimtā teritoriju vairākkārt mēģināja pakļaut Nīderlande un Lielbritānijas Karaliste. Kopš 1817. gada Gviāna ir Francijas pakļautībā.

17. gadsimta beigās franči Gviānā masveidā ieveda vergus no Āfrikas, kas strādāja plantācijās. Vietējie iedzīvotāji bija atteikušies strādāt franču labā. 1848. gadā Gviānā tika aizliegts izmantot vergus. No 1852. gada līdz Otrā pasaules kara beigām uz turieni no Francijas trimdā nosūtīja valstij nevēlamus cilvēkus un noziedzniekus. 1855. gadā Gviānā tika atrasts zelts, kas izraisīja strīdus par aizjūras reģiona robežām ar Nīderlandei piederošajām teritorijām (mūsdienās Surinama) un Brazīliju. Kādu laiku Gviānā valdīja anarhija un no 1886. līdz 1891. gadam pastāvēja pat pašpasludināta valsts — Neatkarīgā Gviānas republika.

1949. gada 19. martā Gviāna tika pasludināta par Francijas aizjūras departamentu. 1964. gadā Gviāna, atrazdamās tuvu ekvatoram, tika izvēlēta kā vieta, kur būvēt kosmodromu — Gviānas kosmisko centru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gviāna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)