Frīdrihs Vilhelms Dzirne

Frīdrihs Vilhelms Dzirne (1835—1872) bija latviešu izcelsmes luterāņu mācītājs, skolotājs un rakstnieks. Volgas vācu kolonijas mācītājs Katarīnenštatē.

Frīdrihs Vilhelms Dzirne
Frīdrihs Vilhelms Dzirne
Personīgā informācija
Dzimis 1835. gada 5. maijā
Vecsalaca, Vidzemes guberņa
(tagad Salacgrīvas novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1872. gada 4. septembrī (37 gadi)
Atkarska (tagad Saratovas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās skolotājs, mācītājs
Vecāki Dāvids un Līze Dzirnes
Brāļi Krišjānis Dāvids Dzirne
Dzīvesbiedre Vilhelmīne Alvīne Kordesa
Bērni Arturs Frīdrihs Dzirne, Marta Matilde Braše, Frīdrihs Vilhelms Aleksandrs Dzirne


DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1835. gada 5. maijā Vecsalacā (vācu: Alt-Salis) skolotāja Dāvida Dzirnes un viņa sievas Līzes ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Krišjānis Dāvids Dzirne (1829—1896). Mācījās Pērnavas apriņķa skolā. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1853–1857), pēc kuras beigšanas strādāja par Jēkabpils privātskolas (1857–1858) un Vīlandes Šmita sanatorijas skolas (1858–1859) skolotāju. Kopā ar Johanu Meijeru izdeva laikrakstu Felliner Blätter (1859).[1]

Iesvētīts par luterāņu mācītāju 1859. gadā, 1861. gadā apprecējās ar Vilhelmīni Alvīni Kordesu (Kordes, 1839-1928). 1860. gadā pārcēlās uz Krieviju, kur bija luterāņu draudzes mācītājs un skolotājs Volgas vācu kolonijā Katarīnenštatē (Katharinenstadt, tagad Marksa) Saratovas guberņā.[2] 1867. gadā publicēja grāmmatu par Kalendāra nemieriem Rīgā 16. gadsimta beigās.

Miris holēras epidēmijas laikā 1872. gada 4. septembrī Atkarskā (Аткарск).

DarbiLabot

  • Knoepken, Tegetmeyer und Lohmüller, die drei Männer der Reformation in Livland und ihre Zeit. Dorpater Zeitschr. f. Theologie und Kirche. 1860.
  • Schön Ammi von Marienthal und der Kergisenmichel. Ein Steppenbild aus dem vorigen Jahrhundert (Dorpat, 1861). Atkārtots izdevums: Der Kirgisermichel oder Schön Ammi von Pfannenstiel (Marienthal): Ein Wolga-Steppenbild aus dem 18. Jahrhundert. Verlag "Der Russlanddeutsche", 1929. - 41 lpp.
  • Hohrosi lossi preili ja Rütter Mojaan. Nende suur armastus ja õnnetu surm. Üks Lihwlandi maal sündind wägga halle luggu (H. Jobses tulkojums igauniski, 1867)
  • Friedrich Dsirne. Der Rigasche Kalenderstreit zu Ende des 16. Jahrhunderts. Riga: Häcker, 1867
  • Lesebuch für die deutschen evangelischen Kirchen-Schulen in den Kolonien des Saratowschen und Samarschen Gouvernements (Dorpat, 1868)
  • Zwanzig Betrachtungen über biblische Texte zum kitchlichen und häuslichen Gebrauch an hohen Staatsfesten. Für evangelische Deutsche des Russischen Kaiserreiches (Riga, 1873)

AtsaucesLabot

  1. Alfred Estermann. Die deutschen Literatur-Zeitschriften 1850-1880: Bibliographien. De Gruyter Saur, 1987 - S. 158
  2. Schnurr, Joseph. Die Kirchen und das religiöse Leben der Russlanddeutschen — Evangelischer Teil[novecojusi saite] Stuttgart: AER Verlag Landsmannschaft der Deutschen aus Rußland, 1978. - S. 132. (tulkojums krieviski)