Frīdrihs Mālberģis jeb Frīdrihs Mālbergs (1824—1907), bija latviešu skolotājs un dzejnieks, viens no Atmodas kustības dalībniekiem. Viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem, plašāk kļuva pazīstams ar poēmu "Staburags un Liesma" ("Veci un jauni laiki"), kas iznāca 1869. gadā.[1]

Frīdrihs Mālberģis
Frīdrihs Mālberģis
Personīgā informācija
Dzimis 1824. gada 1. janvārī
Dundagas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1907. gada 3. martā (83 gadi)
Seces pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Bērni Emīlija
Literārā darbība
Valoda latviešu

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1824. gada 1. janvārī (pēc vecā stila 1823. gada 20. decembrī) Dundagas pagasta Antēs saimnieka ģimenē.

No 1840. gada līdz 1844. gadam viņš mācījās jaundibinātajā Irlavas skolotāju seminārā, bet pēc tā beigšanas līdz 1850. gadam strādāja par skolotāju Ernesta Dinsberga vadītajā Kubeles skolā, kur viņa skolnieks bija Krišjānis Barons. 1845. gadā sāka publicēt savus stāstus laikrakstā „Latviešu Avīzes”, vēlāk arī laikrakstos „Mājas Viesis”, „Baltijas Vēstnesis”, „Balss” u.c. Pēc tam strādāja par skolotāju Lindes-Birzgales skolā (1851-1856), pēc tam par skolotāju Seces Šķesteru (tagadējā Altenes) skolā (1856-1887).

Mūža nogali pavadīja Seces pagasta Vecskultēs.

Miris 1907. gada 3. martā, apglabāts Seces kapsētā, kur 1924. gadā viņam uzcēla pieminekli.[2]

Darbi labot šo sadaļu

  • poēma "Staburags un Liesma" jeb "Veci un jauni laiki" (1869)
  • dzejas krājums "Dzejas skaņas" (1880)
  • stāsts "Platā Ēna" (1885)
  • poēma "Sēris un Nāra" (1886)
  • dziesmu krājuma "Bēru dziesmas visādām vajadzībām sētā un kapsētā" sastādītājs (1893)
  • biogrāfija "Garlība Merķeļa mūža strauts", publicēta izdevumā "Burtnieks" (1934).

Literatūra labot šo sadaļu

  • Fr. Mālberģa Raksti. Rīgā, 1925.
  • Kaudzītes Matīsa "Atmiņas par Fr. Mālberģi". Rīgā, 1924.
  • T. Zeiferts. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1924, I, 51. lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latviešu rakstniecības vēsture Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Teodors Zeiferts
  2. «Ogres Centrālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 9. augustā. Skatīts: 2017. gada 25. jūlijā.