Fikusi
Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.[1] Dabā fikusi ir sastopami tropu joslā ar dažiem izņēmumiem, kas aug arī mērenajā joslā. Lielākā daļa fikusu sugu ražo ēdamas vīģes, kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai faunai. Lietošanai uzturā cilvēkiem visbiežāk un jau kopš antīkās vēstures tiek audzēts vīģeskoks. Tropos fikusiem arī ir liela kulturāla nozīme — gan kā reliģiskam simbolam, gan praktisku iemeslu dēļ.
| Fikusi Ficus | |
|---|---|
 Sikomore (Ficus sycomorus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Zīdkoku dzimta (Moraceae) |
| Ģints | Fikusi (Ficus) |
 Fikusi Vikikrātuvē | |
Fikusu ģints ir morfoloģiski un funkcionāli daudzveidīga ģints, kuras sugas nosedz plašu ekoloģisko nišu klāstu; lielākā daļa augu ir mūžzaļi, bet dažas lapkoku sugas ir endēmiskas un sastopamas tikai ārpus tropu joslas un augstienēs.[2] Fikusu sugām ir raksturīga unikāla ziedkopu uzbūve un ļoti konkrēta apputeksnēšanās metode, izmantojot Agaonidae dzimtas lapsenes.[1]
Fikusu sugas var būt grūti atšķirt, bet fikusu ģints kā tāda ir viegli atpazīstama — daudzām sugām ir gaisa saknes un augļi ir vīģes.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Sunset Western Garden Book. 1995. ISBN 978-0-37603-851-7.
- ↑ Abraham H. Halevy. Handbook of Flowering. CRC Press, 1989-08-31. ISBN 978-0-8493-3916-5.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |