FK Jelgava

	FK Jelgava
Nosaukums	Futbola klubs "Jelgava"
Pilsēta	Jelgava, Latvija
Līga	Virslīga
2020.	7. vieta
Dibināts	2004. gadā
Stadions	Zemgales Olimpiskais centrs (ietilpība: 1560)
Prezidents	Māris Peilāns
Galvenais treneris	Dāvis Caune
Kapteinis	Igors Kozlovs
Mediji	Oficiālā vietne

FK Jelgava ir Latvijas futbola klubs, kas izveidojās 2004. gadā, apvienojoties diviem Jelgavas futbola klubiem — RAF un Viola. No 2010. līdz 2020. gadam spēlēja Latvijas Virslīgā, bet 2021. gadā finansiālu apsvērumu dēļ no dalības Virslīgā atteicās un pašlaik ir jaunatnes futbola klubs (ar akadēmijas statusu) ar apmēram 500 audzēkņiem (no 4 līdz 18 gadu vecumam). Klubs četras reizes ir uzvarējis Latvijas kausa izcīņā (2010, 2014, 2015, 2016). Virslīgā iekļuva pēc uzvaras 2009. gada Latvijas 1. līgas čempionātā. Labākais sasniegums Virslīgā — 2. vieta 2016. gada sezonā.

Vēsture

Klubs dibināts 2004. gadā, bet tas saistīts arī ar iepriekšējiem pilsētas futbola klubiem.

Jelgavas "Metālists"

Klubs pirmo reizi parādījās 1977. gadā un savā debijas reizē Latvijas līgā ieņēma 7. vietu 13 komandu konkurencē. Pēc mazāk kā trim sezonām klubs nomainīja savus īpašniekus — tas atkal tika pievienots mašīnbūves rūpnīcai un tika pārdēvēts par Jelgavas "Automobilists".

Jelgavas "Automobilists"

Kā klubam "Automobilists Jelgava" gāja samērā sarežģīti — labākajā sezonā tas finišēja tabulas vidusdaļā un starp 1983. un 1987. gadu spēlēja 1. līgā. 1987. gadā "Automobilists" zaudēja pārspēlēs par vietu uz Virslīgu Ilūkstes "Zemgale" komandai, bet tā kā Virslīgu paplašināja, tad jau zem nosaukuma RAF, Jelgavai kārtējo reizi bija savs klubs Latvijas augstākajā līgā.

RAF Jelgava

Futbola kluba RAF logotips

1988. un 1989. gadā RAF sastāvā bija divas komandas, kuras 1990. gadā noformējās vienā. Viena spēlēja zemākajā Padomju Savienības līgā, otra — Latvijas līgā. 1988. un 1989. gadā Viktora Ņesterenko vadībā "vietējā" RAF komanda uzvarēja Latvijas līgā, 1988. gadā tā ieguva arī zelta medaļu un uzvarēja Latvijas kausā. Savukārt "starptautiskajai" RAF komandai neklājās tik spīdoši — kaut arī tās sastāvā bija pāris talantīgu jaunu spēlētāju, tādi kā Vladimirs Babičevs, Dzintars Sproģis, Igors Troickis un Aleksandrs Stradiņš, komandas sniegums bija ļoti bēdīgs. 1989. gadā Ņesterenko pārņēma vadību apvienotajā "RAF" komandā, kas turpināja spēlēt gan Padomju līgā, gan Baltijas līgā. 1990. un 1991. gadā komandas sniegums uzlabojās, bet tad Padomju Savienība sabruka un RAF pievienojās Latvijas Virslīgai.

Deviņdesmito gadu sākumā "RAF" bija viena no spēcīgākajām komandām Virslīgā, trīs reizes finišējot otrajā vietā un vienreiz trešajā (1992. gadā zaudēja zeltu Rīgas "Skonto" komandai, finišējot ar vienādu punktu skaitu sezonas noslēgumā). Kad rūpnīca nonāca finasiālajās problēmās, komandai uzradās jauns sponsors Latvijas Universitāte, 1996. gadā tika nomainīts arī komandas nosaukums un atrašanās vieta tika nomainīta uz Rīgu, spēles aizvadot Latvijas Universitātes stadionā.

RAF Rīga

Kā RAF Rīga komanda nospēlēja tikai vienu sezonu, pabeidzot to 5. vietā, bet 1996. gadā ieguva Latvijas kausu. Pēc sezonas klubs atkal nomainīja nosaukumu, šoreiz uz "Universitāte Rīga".

Universitāte Rīga

FK Universitāte Rīga logotips

Vienīgā sezona zem nosaukuma "Universitāte Rīga" nenesa nekādus augļus un klubs finišēja 6. vietā, pēc sezonas klubs tika izformēts.

RAF Jelgava (atkal)

Klubs ar nosaukumu RAF Jelgava parādījās atkal 2001. gadā šoreiz jau 1. līgā. Pēc 2003. gada sezonas klubs apvienojās ar citu Jelgavas klubu — 1996. gadā izveidoto Jelgavas "Viola", liekot pamatus FK Jelgavas izveidei.^[1]

FK Jelgava

2009. gada sezonā, uzvarot Latvijas Pirmās līgas čempionātā, iekļuva Latvijas futbola Virslīgā. 2010. gada 19. maijā FK Jelgava uzvarēja Latvijas kausa izcīņā, finālā (Skonto stadionā, Rīgā) ar 6:5 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pārspējot FK Jūrmala-VV komandu. Pa ceļam uz finālu tika pārspēti futbola klubi SK Liepājas Metalurgs (ceturtdaļfinālā) un Skonto FC (pusfinālā).

2010. gada vasarā FK Jelgava iekļuva UEFA Eiropas līgā un sāka startu šajā turnīrā uzreiz no 2. kvalifikācijas kārtas. Norvēģijā pret Molde FK spēle beidzās 0:1, bet Jūrmalā (Slokas stadionā) jelgavnieki uzvarēja ar 2:1, taču viesos vairāk iesisto vārtu dēļ nākamajā kvalifikācijas kārtā iekļuva Molde FK.

2010. gada 2. septembrī Jelgavā tika atklāts Zemgales Olimpiskais centrs, kura atklāšanas svētku kulminācija bija futbola spēle starp FK Jelgava un Blackpool FC, kas 2010. gadā spēlēja Anglijas Premjerlīgā. Spēle beidzās ar rezultātu 2:1 mājinieku labā — vārtus guva Vladislavs Kozlovs un Oļegs Malašenoks.

2011. gadā FK Jelgava devās "Ziemeļanglijas tūrē", kur ar 0:0 nospēlēja pret Fleetwood FC un 1:1 pret Blackpool FC, tādējādi ieejot vēsturē ar to, ka pēc 3 spēlēm pret Anglijas klubiem, FK Jelgava nevienu spēli nav zaudējis. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam trīs reizes spēc kārtas uzvarēja Latvijas kausa izcīņā.

2016.—2017. gada UEFA Eiropas līgas sezonā pārvarēja divas kvalifikācijas kārtas, uzvarot Islandes klubu Breidablik un Slovākijas klubu Bratislavas "Slovan", taču nākamājā kārtā piekāpās Jeruzalemes "Beitar". Tas līdz šim ir sekmīgākais kluba starts UEFA klubu turnīros.

No 2021. gada FK Jelgava ir jaunatnes futbola klubs (akadēmija) un startē Latvijas jaunatnes čempionātā un Latvijas Sieviešu futbola 1.līgā.

Kluba nosaukumu vēsture

1977—1979: Metālists Jelgava
1980—1987: Automobilists Jelgava
1988—1995: RAF Jelgava
1996: RAF Rīga
1997: Universitāte Rīga
2001—2003: RAF Jelgava
2004—FK Jelgava
2021 - sākusies kluba nosaukuma maiņa (rebrendings) uz FS Jelgava (Futbola skola Jelgava)

Iegūtās vietas Latvijas čempionātā

* Neskaitot Virslīgas klubu otrās komandas, kuras 1. līgas čempionātā startēja ārpus konkurences.

Dalības eirokausos

Sezona	Sacensības	Kārta	Klubs	Mājās	Viesos	Kopā
2010—11	UEFA Eiropas līga	2QR	Molde FK	2:1	0:1	2:2
2014—15	UEFA Eiropas līga	1QR	Rosenborg BK	0:2	0:4	0:6
2015—16	UEFA Eiropas līga	1QR	PFC Litex Lovech	1:1	2:2	3:3
2015—16	UEFA Eiropas līga	2QR	FK Rabotnički	1:0	0:2	1:2
2016—17	UEFA Eiropas līga	1QR	Breidablik	2:2	3:2	5:4
		2QR	Bratislavas "Slovan"	3:0	0:0	3:0
		3QR	Beitar	1:1	0:3	1:4
2017—18	UEFA Eiropas līga	1QR	Ferencváros	0:1	0:2	0:3

Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā

Sezona	Sasniegtā kārta vai tituls
2004.	astotdaļfināls
2005.	astotdaļfināls
2006.	astotdaļfināls
2007.	2. kārta
2008.	astotdaļfināls
2009.—2010.	kausa ieguvēji
2010.—2011.	ceturtdaļfināls
2011.—2012.	pusfināls
2012.—2013.	astotdaļfināls
2013.—2014.	kausa ieguvēji
2014.—2015.	kausa ieguvēji
2015.—2016.	kausa ieguvēji
2016.—2017.	ceturtdaļfināls
2017.	ceturtdaļfināls
2018.	trešais posms (astotdaļfināls)
2019.	fināls
2020.	ceturtdaļfināls
2021.	---

Komandas sastāvs (2020. gada sezonas noslēgumā)

2020. gada 20. septembrī.^[2]

Nr.	Pozīcija	Spēlētājs
4	A	Ingus Šlampe
5	A	Ivo Minkevičs
6	A	Vladislavs Gabovs
8	P	Boriss Bogdaškins
9	U	Marks Kurtišs
11	P	Artems Radčenko
13	P	Igors Kozlovs
16	V	Dmitrijs Grigorjevs
17	U	Ņikita Ivanovs
19	P	Andris Krušatins
20	P	Jusufs Sovs
21	P	Jānis Grīnbergs
22	P	Veslijs Džons
23	P	Daniils Hvoiņickis
25	A	Ingus Grinbergs
27	P	Kevins Cēsnieks

Nr.	Pozīcija	Spēlētājs
29	U	Germans Saveļjevs
35	V	Vladislavs Kurakins
37	P	Ričards Korzāns
45	U	Jurijs Zaharkivs
50	A	Dmitro Semenovs
80	P	Jevgeņijs Kazačoks
81	P	Vladislavs Soloveičiks
87	P	Markuss Kruglaužs
97	P	Aleksejs Grjaznovs
99	P	Mārtiņš Pivarovičs
	A	Gatis Štrauss
	P	Bogdans Samoilovs
	V	Artūrs Štefenhagens
	A	Mareks Plonis
	A	Jēkabs Šteinburgs

Komandas personāls (2020. gada sezonas noslēgumā)

Amats	Vārds, uzvārds^[3]
Galvenais treneris	Dāvis Caune
Trenera asistents	Aleksandrs Cauņa
Vārtsargu treneris	Andrejs Adamovičs
Dublieru komandas treneris	Aldis Trukšāns
Prezidents	Māris Peilāns
Meistarkomandas direktors	Ainārs Tamisārs
Meistarkomandas administrators	Raivis Hščanovičs
Ārsts	Boriss Lavrenovs