Fēgezaki

Fon Fēgezaki (vācu: von Vegesack) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15. gadsimta un Zviedru Vidzemes laikā izplatījās arī Zviedrijā un Prūsijā.

Fēgezaka muižiņa (*Vegesackshof*) pie Rīgas (no Broces kolekcijas).

Vēsture

Par savu priekšteci Fēgezaku dzimta uzskata 1492. gadā minēto Tallinas Melngalvju brālības locekli Albrehtu Fēgezaku, kas miris 1524. gadā. Arī pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Fēgezaku dzimtas pārstāvji bija ietekmīgi Rīgas un Tallinas tirgotāji. Zviedru Vidzemes laikā Gothards Fēgezaks (1608—1687) pārcēlās uz Rīgu. 1664. gadā Fēgezaki tika iecelti dižciltīgo kārtā.

Bijušais Zviedrijas karaspēka pulkvežleitnants Gothards Zaharijs fon Fēgezaks (1687–1745), kam piederēja Vējzaķsala (Vegesacksholm) tagadējā Sarkandaugavas apkaimē, un Rīgas rātskungs Gothards fon Fēgezaks (1686–1764) 1745. gadā tika ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Fēgezaku dzimtas muižas

Fēgezaku dzimtai Vidzemē piederēja šādas muižas: Anniņmuiža (Annenhof), Vites muiža (Wittenhof, 1612–1687),^[1] Loberģu muiža (Blumbergshof, 1834–1920), Ķieģeļu muiža (Kegeln, 1873–1920), Lambertmuiža (Lambertshof)/Kleistu muiža (Kleistenhof, pēc 1752),^[1] Āsteres muiža (Poikern) ar Drieliņu muižu (Badenhof, 1847–1920), Svētciema muiža (Neu-Salis) ar Lāņu muižu (Lahnhof, 1841–1920), Vaidavas muiža (Waidau, 1890–1920) un Vējzaķsala (Vegesacksholm, 1694–1732).

Dzimtas pārstāvji

Albrehts Oto fon Fēgezaks (miris 1670/1671), Zviedrijas konsuls Lisabonā
Eberhards fon Fēgezaks (1763–1818), Zviedrijas ģenerālleitnants
Oto Morics fon Fēgezaks (1807–1874), Krievijas impērijas diplomāts, sūtnis Hamburgā, Brēmenē un Lībekā, Oldenburgas un Braunšveigas hercogistēs
Manfrēds fon Fēgezaks (1879–1966), vācbaltiešu politiķis
Zigfrīds fon Fēgezaks (1888–1974), vācbaltiešu rakstnieks

Ārējās saites

Baltische Historische Kommission (Hrsg.): Vegesack, v.^{[novecojusi saite]} In: BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital. Göttingen 2012
Wissenswertes von und für die Familie von Vegesack

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Heinrich von Hagemeister: Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Teil 1–2, Eduard Frantzen's Buchhandlung, Riga 1836–1837 (Digitalisat)

[HvH-1] 1,0 ^1,1 Heinrich von Hagemeister: Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Teil 1–2, Eduard Frantzen's Buchhandlung, Riga 1836–1837 (Digitalisat)

[1]