Ernests Eferts-Klusais

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Ernests Eferts Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 26. janvārī Vānes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1927. gada 16. jūlijā (38 gadi) Himki, Maskavas apgabals, Padomju Savienība (tagad Krievija) Tautība latvietis

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks Valoda latviešu valoda Žanri Proza Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Dzīvesgājums

Dzimis 1889. gada 26. janvārī Vānes pagasta „Buļļos” turīga muižas rentnieka Ernesta Efferta (1842—1906) 12 bērnu ģimenē. Mācījās pirmmācības skolā Tukumā (1899—1901), Tukuma proģimnāzijā, no 1905. gada Rīgas reālskolā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultātē. Pēc studiju beigām Ernests Eferts 1914. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā (LSD), strādāja par dabas zinību un vēstures skolotāju Alūksnes proģimnāzijā (1914—1915) un darbojās LSD Malienas organizācijā ar segvārdu Klusais. 1915. gadā viņu arestēja, pēc atbrīvošanas viņš turpināja darboties Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Maskavas organizācijā, 1916. gadā viņu no jauna arestēja un izsūtīja uz Turgajas apgabalu tagadējās Kazahstānas teritorijā.

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas E. Eferts atgriezās Alūksnē, 1917. gada beigās vadīja Iskolata Pārtikas nodaļu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un vācu karaspēka okupācijas 1918. gadā devās uz Maskavu, kur bija Latvijas Nacionālo lietu komisariāta Kultūrizglītības nodaļas vadītājs. 1919. gada sākumā atgriezās Latvijā, bija LSPR Tautas izglītības komisāra vietnieks un Centrālās izpildkomitejas loceklis Rīgā, pēc tam Rēzeknē.

1920. gada sākumā kopā ar Sarkano armiju atkāpās no Latgales, bija izdevniecības „Spartaks” redaktors Pleskavā (1920—1922), vēlāk Maskavas Latviešu strādnieku fakultātes un pedagoģijas tehnikuma pedagogs (1922—1926), vienlaikus Rietumtautu Komunistiskās universitātes docētājs (1922—1927). Nodarbojās ar rakstniecību. Miris 1927. 16. jūlijā ar tuberkulozi Zaharjinas sanatorijā Himkos, Maskavas apgabalā, apbedīts Novodevičjes kapsētā, Maskavā.

Darbi

Publicējies no 1917. gada, rakstīja par materiālistisko filozofiju, ateismu, darvinismu, LKP vēsturi, Latvijas ekonomiku.

• "J. Jansons-Brauns" (1922),
• „Nemieru sirotājs” (1923),
• "Piezīmes par latviešu ideoloģijas vēsturi" (1, 1925),
• „Pierobežas apriņķis” (1926).

1936. gadā izdevniecība "Prometejs" sāka izdot E. Eferta-Klusā Kopotus rakstus, bet represiju pret PSRS latviešiem dēļ iznāca tikai rakstu 1. sējums. Pēc Otrā pasaules kara Rīgā izdeva vairākas E. Eferta-Klusā darbu izlases (1947, 1971, 1978).