Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ir Alūksnes novada pašvaldības iestāde, kas atrodas Glika ielā 10, Alūksnē. Tiek īstenotas izglītības programmas - pamatizglītības otrā posma (7.—9.klases) matemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programma, pamatizglītības otrā posma (7.-9.klases) humanitārā un sociālā virziena izglītības programma, pamatizglītības otrā posma (7.—9. klases) vispārizglītojoša virziena izglītības programma, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programma, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programma, vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena izglītības programma un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma. 2013./2014. mācību gadā ģimnāzijā mācījās 346 skolēni, un strādāja 46 skolotāji.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Atrašanās vieta
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Glika iela 10, Alūksne, Latvija
Koordinātas	57°25′24″N 27°2′20″E
Informācija
Skolas tips	valsts ģimnāzija
Dibināta	1951 (1910)
Direktors	Uva Grencione-Lapseniete
Skolēnu skaits	260 (2022)
Valodas	latviešu
Mājaslapa	www.aluksnesgimnazija.lv
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Aizsardzības numurs	2689
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris

Vēsture

Alūksnes ģimnāzijas ēka (ap 1938).

1910. gadā skola dibināta kā Alūksnes II pakāpes četrklasīgā proģimnāzija zēniem. Skolu beidzot, tās audzēkņi varēja iestāties ģimnāzijas vai reālskolas 5. klasē (toreiz zemākā klase). Tas atbilda vēlmei tālākizglītot savus bērnus pēc zemāko klašu beigšanas tepat, Alūksnes miestiņa proģimnāzijā. Skolas absolventi varēja iegūt tautskolotāja tiesības. Pirmais skolas pārzinis bija Augusts Bieziņš (1910—1915), skolas ēka atradās Ezermalā. 1912. gadā nomainījās skolas nosaukums – Zēnu un meiteņu proģimnāzija.

Īsu brīdi no 1914. līdz 1915. gadam proģimnāzijā par dabas zinību un latīņu valodas skolotāju strādāja literāts sociāldemokrāts Ernests Eferts-Klusais. 1915. gadā proģimnāzijas vadību pārņēma skolotāja Lūcija Sniķere. Proģimnāzijā gan skolēni, gan skolotāji valkāja formas tērpus.

1918. gada augustā notika skolas reorganizācija — meitenēm tika izveidots licejs, bet zēniem reālskola. Reālskola atradās Ezermalā, skolas pārzinis bija Viktors Eglītis. 1919. gadā skolu pārdēvēja par Valsts II pakāpes darba skolu, kuras pārzinis bija Jānis Romans (1919—1920). Mācību priekšmeti – ticības mācība un ētika, latviešu, matemātika, fizika, ķīmija, dabas zinātne, ģeogrāfija, vēsture, psiholoģija un loģika, zīmēšana, vingrošana, rokdarbi, dziedāšana, higiēna. Obligātas bija trīs svešvalodas: vācu, latīņu un trešā pēc izvēles (angļu, franču, krievu).

Proģimnāzijas pirmās desmitgades absolventu vidū bija vēlāk plaši pazīstami darbinieki – ģeodēzijas profesors Jānis Biķis, medicīnas profesors Aleksandrs Bieziņš, Latvijas Nacionālās operas solists Alvis Spenners, laikrakstu redaktori Felikss Krusa un Arvīds Avots u.c. 1921. gadā notika pirmais vidusskolas absolventu izlaidums. Šajā mācību gadā skolā strādāja dzejniece Elīna Zālīte. Skolā darbojās mazpulks, Cerību pulciņš atturības veicināšanai, Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš, literatūras pulciņš “Strauts”, liels koris un orķestris.

1929. gadā Alūksnes ģimnāziju pārcēla uz Jāņkalna ielu 51.1938. gada 22. maijā pie Jāņkalniņa svinīgi tika saņemts skolas karogs (“Ne sev, bet Valstij!”), un ielikts jaunās skolas ēkas pamatakmens. 1939. gada 11. septembrī skolēni mācību darbu uzsāka Elzas Ziemeles-Melderes projektētā ēkā Glika ielā 10. Pēc svinīgā dievkalpojuma luterāņu baznīcā, kur tika iesvētīts 7. Siguldas kājnieku pulka skolai dāvinātais karogs, virsleitnants P. Cinis skolas saimi veda uz jauno skolu. Karogu nesa vēlākais ārsts, profesors Eduards Žeidurs. Karoga meta autors ir Roberts Mazurs, bet to izšuva vietējā garnizona virsnieku sievas.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolā nodibināja pionieru organizāciju un komjaunatnes organizāciju, likvidēja visas brīvās Latvijas skolēnu organizācijas. Līdz 1944. gadam ģimnāzijas direktors bija Kārlis Lācis, kurš kara beigās devās bēgļu gaitās, paņemot līdzi skolas karogu. Pēckara gadus tas glabājās latviešu muzejā Vašingtonā. 1945. gadā darbību skolā izveidojās nacionāli domājošo pulciņš “Tālavas sili”, kurā darbojas Līvija Eglīte, Anna Prindule, Lūcija Sāgameža. Pulciņš izdeva ar roku rakstītu žurnālu “Kokle”. 1946. gada pavasarī grupu “Tālavas sili” apcietināja. 1951. gadā skola Glika ielā 10 tika nosaukta par Alūksnes 1. vidusskolu.

1989. gadā Alūksnes 1. vidusskola tika nosaukta Ernesta Glika vārdā. 1993. gadā mācības uzsāka jaunuzceltajā mācību korpusā Glika ielā 10. 1994. gadā no ASV atsūtīja skolas pirmā karoga oriģinālu. 1995. gadā skolas 85 gadu jubilejas priekšvakarā vidusskola ieguva ģimnāzijas statusu, tika atklāts ģimnāzijas vēstures muzejs. 31. martā kā laikraksta “Alūksnīte” pielikums iznāca pirmais skolas avīzes “Skolā pie Jāņkalniņa” numurs. 1996. gadā skola ieguva Valsts ģimnāzijas statusu.

2005. gadā, sagaidot ģimnāzijas 95 gadu jubileju, tika izdota grāmata “Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija”.

Skolas pārziņi un direktori

• Augusts Bieziņš (1910—1915)
• Lūcija Sniķere (1915—1918)
• Viktors Eglītis (1918—1919)
• Jānis Romans (1919—1920)
• Jēkabs Kazaks (1920. gada janvāris—maijs)
• Aleksandrs Aizpurītis (1920—1930)
• Jēkabs Kundrāts (1930—1931)
• Aleksis Ķīsis (1931—1938)
• Osvalds Dankers (1938—1940)
• Kārlis Lācis (1940—1944)
• Voldemārs Reisners (1944—1945)
• Artūrs Priede (1945—1952)
• Verners Mintāls (1952—1958)
• Jānis Mūrnieks (1958—1962)
• Harijs Andersons (1962—1965)
• Harijs Jurkevics (1965—1971)
• Zenta Karlsone (1971—1973)
• Leons Bauers (1973—1978)
• Valters Reigass (1978—1983)
• Edmunds Temps (1983—1988)
• Gunārs Stradiņš (1988—2006)
• Daina Dubre-Dobre (2006—2023)
• Uva Grencione – Lapseniete (2023—pašlaik)